Viņš norādīja, ka ES kandidātvalsts statuss Ukrainai būtu gan politisks solis, lai sniegtu Ukrainai atbalstoša pleca sajūtu, gan arī tam būtu praktiska nozīme, kad sāksies Ukrainas atjaunošana. “[Ar ES kandidātvalsts statusu] Tas varētu nākotnei būt milzīgs praktisks solis, jo Ukraina faktiski ieliek kāju durvīs, un vēlāk būs skaidrs, vai tā izpildīs prasības [pilnvērtīgai dalībai ES] vai nē,” piebilda Rostoks.

Viņš pieļāva, ka šo jautājumu varētu pārrunāt iespējamā Vācijas, Francijas un Itālijas līderu brauciena laikā uz Kijivu.

Vaicāts, cik ilgā laikā Ukraina varētu kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti, Rostoks atzīmēja, ka šis ir pārmaiņu laiks, “kad daudzas lietas karājas gaisā”, bet tie varētu būt 5 vai 10 gadi, taču daudz kas atkarīgs no kara gaitas un iznākuma. 

Saistībā ar iespējamo Vācijas, Francijas un Itālijas līderu vizīti Kijivā Rostoks pauda, ka cits sarunu temats varētu būt bruņojuma un finansiālais atbalsts Ukrainai. Viņš pieļāva, ka šo valstu priekšstats par iespējamo kara iznākumu varētu būt atšķirīgs, nekā tas ir Latvijai.

“Mēs gribam, lai Ukraina atgūst zaudētās teritorijas ar militāro līdzekļu palīdzību. Cits viedoklis ir, ka Ukrainai varētu nebūt spēka atgūt šīs teritorijas,” sacīja Rostoks. 

Savukārt saistībā ar bruņojumu piegādēm un Ukrainas paziņojumu, ka tā saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma, Rostoks uzsvēra, ka bruņojuma piegādes prasa laiku: “Pat ja militārais ekipējums nokļūst [Ukrainā] laikā, tas ir jāapkopj un jāmācās izmantot, tāpēc tas nav tik vienkārši un tāpēc, visticamāk, tas nenotiek tik ātri, kā Ukraina vēlētos.” 

KONTEKSTS:

Sagaidāms, ka Eiropas Komisija līdz nedēļas beigām pabeigs darbu pie viedokļa par to, vai Ukrainai būtu jākļūst par Eiropas Savienības kandidātvalsti.

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.