Viņš norādīja, ka bruņojuma ziņā Ukrainai ir šāda iespēja un tas būtu morāls pacēlums valstij, ja operācija izdotos.

"Šāda varbūtība ir jāpatur prātā, jo pēc rietumvalstu piegādēm Ukrainai ir iespēja dot triecienu stratēģiski šim ļoti svarīgajam tiltam," stāstīja NBS pārstāvis.

Slaidiņš stāstīja, ka Krimas tilta sabojāšana būtu liels trieciens Krievijai, jo pa to tiek piegādātas rezerves visam dienvidu virzienam.

Vienlaikus arī Krievijas puse cenšas uzturēt augstu kaujas intensitāti, turot Ukrainas spēku rezerves nepārtrauktā saspringumā. Tāpat arī Baltkrievijā notiek militārās mācības. Pēc Slaidiņa teiktā, mācību mērķis ir saistīt Ukrainas spēku rezerves līdzās Baltkrievijas robežai, tāpat vājinās arī citi frontes sektori, ja Ukrainas spēku rezerves ir sadalītas. Krievija to izmantos, lai varētu pāriet plašā pretuzbrukumā.

Kā skabarga Krievijai esot Mariupole, kur tās spēki nespēj ieņemt rūpnīcu "Azovstaļ". Lai gan Krievijas spēki bija tajā ielauzušies, tuvcīņā rūpnīcas aizstāvji atguva kontroli pār to. Tādējādi nav iespējams teikt, ka Mariupole ir Krievijas kontrolē, jo notiek pretestība. Slaidiņš uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs simbols Ukrainai. Tomēr arī Krievijai pilsēta ir nozīmīga, tādēļ Slaidiņš paredz, ka Krievija turpinās spiedienu un iesaistīs resursus, lai iznīcinātu "Azovstaļ" aizstāvjus.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.