Spolītis norādīja, ka pašreizējo Turcijas līderi Redžepu Tajipu Erdoganu kritizē par islāmisma atbalstu, varas vertikāles stiprināšanu un citām lietām, bet viņš neatstājas un savos paziņojumos atgādina, ka Turcijas ceļš ir iestāties ES un tas ir Turcijas ilgtermiņa mērķis.
Spolītis atzina, ka nākamgad, kad Latvija būs Eiropas Padomes prezidējošā valsts, Turcijas iestāšanās ES vēl nenotiks, ņemot vērā, ka ES un Turcijas iestāšanas sarunas sākās 2005.gadā un tām bija daudz šķēršļu.
Turcijas progresa ziņojumā ir daudz labu un negatīvu lietu, piemēram, labas lietas ir valsts demokratizācija, uzlabojumi valsts iepirkumos, kas ir lielākais korupcijas perēklis jebkurā valstī, vīzu režīma liberalizācija.
Tomēr no visām 28 iestāšanas sarunu sadaļām atvērtas ir 13, Kipra iebilst pret ES paplašināšanos, taču ES mainīsies, un pēc ES strukturālajam izmaiņām un Eiropas nolīgumu izmaiņām sarunas ar Turciju varēs atsākties ar jaunu sparu.
Jau vēstīts, ka Ankara nākusi klajā ar komunikācijas stratēģiju, kas sastāv no diviem atzariem. Viens ietver centienus uzlabot eiropiešu attieksmi pret Turcijas dalību Eiropas Savienībā (ES), otrs - pašmājās iedzīvotājus pastiprināti informēt par priekšrocībām sadarbībai ar kopienu. ES galvenā uzmanība tiks pievērsta ietekmīgākajām valstīm un tām, kur atbalsts Turcijas iestājai kopienā ir viszemākais.
Tikmēr jaunievēlētais Turcijas prezidents Erdogans šonedēļ ieradīsies Latvijā, kas šajā amatā būs viņa pirmā oficiālā vizīte Eiropas Savienībā.
