Panorāma

Uz ukraiņu pleciem gulst Krievijas karavīru līķu savākšana

Panorāma

Panorāma

Somijas pienesums NATO – spēcīgi sauszemes spēki

Eksperts: Somijas pienesums NATO – spēcīgi sauszemes spēki

Ziemeļvalstis iegūs drošības garantijas, bet aliansei būtisks būs Somijas un Zviedrijas bruņoto spēku spēju pienesums. Somijas gadījumā it īpaši tie būs sauszemes spēki, to Latvijas Televīzijai Helsinkos Somijas Ārpolitikas institūta vadošais pētnieks Mati Pesu raksturoja kā Ziemeļvalstu armiju mugurkaulu.

Arī Somija atbalsta Ukrainu pēc tam, kad tur iebruka Krievija. Un, esot Krievijas kaimiņvalstij, Somija nolēmusi atteikties no gadiem ilgušās neitralitātes politikas un pievienoties NATO. Par to svētdien Somijas Prezidenta pilī paziņoja valsts galva Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Pec prezidenta un premjeres oficiālā paziņojuma svētdien, jau pirmdien Somijas parlamentā sākās debates par pievienošanos NATO, pēc tam – balsojums.

Atbalsts dalībai NATO Somijas 200 deputātu parlamentā ir plašs.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tas strauji pieauga arī sabiedrībā – pat līdz trim ceturtdaļām iedzīvotāju.

Uzrunātie Somijas iedzīvotāji Latvijas Televīzijai sacīja:

“Jā, noteikti. Mums jāpievienojas tagad, kad durvis ir atvērtas. Domāju, tā mums ir vienas reizes iespēja, kas jāizmanto. (..) Ne īpaši [baidos par Krievijas agresiju pret Somiju], taču kas zina, kas notiks nākamajos desmit gados vai pēc tam."

“Tas ir labi. Nedomāju, ka mums ir liela izvēle. [Tas ir nepieciešams] ņemot vērā situāciju Eiropā.”

Somijas ārpolitikas institūta vadošais pētnieks Pesu atzina, ka Somijas solis ir politiski nozīmīgs pavērsiens, jo Somijas statuss mainīsies no neitralitātes uz militāras alianses locekli. Iestājoties NATO, Helsinki iegūst NATO 5. panta un aliansē esošo kodolvalstu drošības garantijas. Savukārt Somijas pienesums aliansei – spēcīga armija.

Pesu skaidroja, kādu labumu Somijas dalība NATO sniegs aliansei: "Somijas sauszemes spēki būtībā ir Ziemeļeiropas armiju spēju mugurkauls. Somija kara gadījumā spēj mobilizēt gandrīz 300 000 karavīru. Bez personāla Somijai ir arī spēcīgas artilērijas un tālas darbības raķešu spējas, un uz desmitgades beigām pakāpeniski tiks izveidota jaunā gaisa flote ar 64 “F-35” iznicinātājlidmašīnām." 

Somijai ar Krieviju ir aptuveni 1300 kilometru gara robeža, un Maskava vienmēr brīdinājusi Somiju un arī Zviedriju par iestāšanos NATO, vēršot uzmanību arī uz sekām par šādu rīcību.

Nedēļas nogalē Krievija pātrauca elektrības piegādi Somijai, aizbildinoties ar problēmām ar maksājumiem – tas gan būtiskas problēmas neradīja. Taču Somija sagaida tālākas reakcijas no Maskavas.

Somijas Ārpolitikas institūta vadošais pētnieks norādīja: "Krievijai ir plašs instrumentu loks. Tā var izmantot kiberinstrumentus. Arī kādus plašākus diplomātiskus instrumentus.

Militāra vēršanās šķiet mazticama, taču, ja vēlēsies, viņi var pagrabināt savus ieročus.''

Tādēļ Somija līdz ar Zviedriju, straujiem soļiem dodas pievienoties saviem Ziemeļvalstu kaimiņiem kā 31. un 32. NATO dalībvalsts.

KONTEKSTS:

Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs to uzņemt NATO. Par to paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina, paužot pārliecību, ka ratifikācijas process pārējās alianses dalībvalstīs notiks bez kavēšanās.

Arī Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, par to paziņojusi Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone. Sekojot Somijas piemēram, Zviedrijas premjere norādījusi, ka tas ir solis Krievijas atturēšanai no agresijas.

NATO vadība jau solījusi, ka līdz dalības apstiprināšanai ir gatava sniegt Somijai un Zviedrijai drošības garantijas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt