Viņš atgādina, ka 2016. gada izskaņā bija bažas par populisma uzvaru Eiropā, jo šķita, ka Francijas prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt Marija Lepēna. Tāpat neskaidra bija toreiz vēl darbu nesākušā ASV prezidenta Donalda Trampa gaidāmā politika – viņš toreiz bija paspējis NATO nosaukt par novecojušu organizāciju.
Savukārt šobrīd populisma vilnis ir mazinājies. Arī bēgļu un terorisma ir mazāk.
Dažādu aktuālu jautājumu gan netrūkst. Piemēram, ir skaidrs, ka ASV rīcība, nosaucot Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, neatrisinās problēmas Tuvajos Austrumos, jo palestīnieši šādu soli nepieņems. Tāpat problēmas pastāvēs ap Ziemeļkoreju. Sprūds paredzēja, “ja nekas nenotiek, tad tas [strīds starp Ziemeļkoreju un ASV] paliks pie vārdu spēlēm”. Tomēr, atgādināja Sprūds, kari mēdz izcelties arī nejaušību un kļūdu dēļ. Piemēram, kāda no izšautajām raķetēm var nenokrist, kur iecerēts, un tad otra puse vairs nevar neatbildēt.
Toties attiecībā uz prezidenta vēlēšanām Krievijā lielu pārsteigumu nebūs. Visticamāk, ka pašreizējais valsts vadītājs Vladimirs Putins iegūs vairāk nekā 70% vēlētāju atbalstu. Tiesa, ir jautājums, cik daudz cilvēku vispār aizies vēlēt. Paredzams, ka vēlētāju aktivitāte nebūs liela.
