Eksperts: Savčenko var būt neērta Ukrainas politiskajai elitei

Šonedēļ no ieslodzījuma Krievijā atgriezusies Ukrainas kara lidotāja Nadija Savčenko ar saviem izteikumiem un rīcību var būt neērta savas valsts politiskajai elitei, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Labrīt” sestdienas, 28.maija, rītā sacīja ārpolitikas jautājumu eksperts Māris Cepurītis.

Savčenko pēc vairāk nekā 700 dienu ilga gūsta Krievijā trešdien, 25.maijā atgriezās Ukrainā. Krievijā viņu apsūdzēja par divu žurnālistu slepkavību. Savčenko apmainīja pret diviem Ukrainas gūstā nonākušiem Krievijas pilsoņiem, kurus Ukraina atzina par Krievijas regulārās armijas karavīriem.

Intervijā Latvijas Radio Cepurītis paskaidroja, ka atšķirībā no Ukrainas valdošajiem politiķiem, Savčenko var atļauties pateikt to, ko viņa patiesībā domā un ko domā ļoti liela daļa Ukrainas sabiedrības. Turklāt Savčenko ar šiem izteikumiem var gūt vēl lielāku popularitāti.

Tāpēc ar saviem augstajiem morālajiem standartiem un augsto statusu Ukrainas sabiedrībā

viņa var radīt problēmas Ukrainas politiķiem, kas, iespējams, ne vienmēr ir ieinteresēti dažādās valsts pārvaldes reformās un, iespējams, būtu mērenāk noskaņoti attiecību veidošanā ar Krieviju.

Līdz ar to Ukrainas politikā ir izdevīgi Savčenko enerģiju novirzīt nacionālās drošības jautājumu risināšanā, kam viņa kā Augstākās Radas deputāte arī ķeršoties klāt.

Cepurītis atzina, ka apmaiņā ar Krieviju, atdodot tai divus Krievijas pilsoņus, kas karoja Donbasā – Aleksandru Aleksandrovu un Jevgeņiju Jerofejevu – Ukraina ir ieguvēja.

Savčenko ir nesalīdzināmi augstāks statuss Ukrainā nekā Aleksandrovam un Jerofejevam Krievijā, kuri, visticamāk, „tiks aizmirsti”,

jo viņus nevar atzīt nedz par varoņiem, nedz arī viņu militārās karjeras vairs nevar attīstīt, jo tas Krievijai nozīmētu atzīt savu tiešu līdzdalību karā Donbasā. Savukārt Savčenko statuss Ukrainā ir ļoti augsts, jo iezīmē netaisnības sajūtu, kāda valda Ukrainā attiecībās ar Krieviju.

Vaicāts, vai ir pamats atcelt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, Cepurītis bija noraidošs. Krievija, es uzskatu, nav sasniegusi pat 10% no Minskas sarunu izpildes,” viņš sacīja. Ārpolitikas notikumu pētnieks pauda, ka Krievija nav izpildījusi praktiski nevienu punktu no Minskas vienošanās.

Par to, ka ES ieviestās sankcijas, visticamāk, tiks pagarinātas liecina G7 valstu lēmums paildzināt sankcijas. Arī Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, un Austrumeiropā ir līdzīgs viedoklis. Tiesa, Dienvideiropā Krieviju redz kā labu ekonomisku partneri, tāpēc ir vēlme atjaunot ekonomiskos sakarus un „aizmirst par Krimu”. Tomēr gala lēmumu ES valstis pieņems jūnijā.

No Latvijas skatu punkta gan ir ļoti svarīgi sankcijas saglabāt, jo Krievija, anektējot Krimu, un pēc Rietumu ieskaties uzsākot konfliktu Donbasā, ir pārkāpusi svarīgus starptautiskus likumus. „Te tomēr no Latvijas perspektīvas – starptautiskās tiesības ir ļoti svarīgas. Ir svarīgi, lai jebkādas avantūras un jebkādi starptautiskie tiesību pārkāpumi tiktu sodīti,” viņš sacīja.

Ziņots, ka sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014.gada vidū, pēc tam, kad tā paša gada martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Turklāt aprīlī Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt varu Ukrainas austrumos, tādējādi izraisot mēnešiem ilgas sadursmes un kaujas ar Ukrainas armiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti