Viņš prognozēja, ka notikumi Klusā okeāna reģionā var novērst ASV uzmanību no Eiropas, un pašām Eiropas valstīm ir jānostiprina armijas.
"ASV ir apņēmušās aizpildīt to, kas nepieciešams Eiropas aizsardzības spējām. Bet Eiropai pašai ir jābūvē pietiekamas atturēšanas spējas, lai nodrošinātu – ja ASV spēks tiek pārvirzīts citā virzienā, paliekot kodolgarantijai un atbalstam, Eiropai ir jānodrošina Eiropas konvencionālās atturēšanas spēju pamats," viņš sacīja.
Arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka Eiropai būtu jāstiprina aizsardzības industrija.
Jābeidz domāt par Putinu
Savukārt vēsturnieks, Brīvības universitātes profesors Sergejs Medvedvs konferencē mudināja beigt domāt, ko zaudējuma gadījumā darīs Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Viņš norādīja: "Iedomājieties, ka esam 1942., 1943. gadā, un katru diskusiju sākam ar – ko Hitlers darīs, ja Vācija zaudēs karā. Vai Vācija atgriezīsies pie savām vecajām robežām? 1942., 1943. gadā mēs zinājām, ka ir skaidrs ienaidnieks, ka ir eksistenciāli draudi pasaulei, kuri ir jānovērš. Neviens nerunāja par to, ko Hitlers domās vai ko Hitlers darīs. Tādai paši ir jābūt pieejai pret Putinu. Jābeidz domāt par to, kas ir viņa galvā. Mums vienkārši jādara savas darāmais, kā Rietumiem, kā cilvēkiem, kas grib izglābt cilvēci no šī drauda."
Austrumu kaimiņa draudi
Latvijas Televīzija tikās arī ar Kanādas spēku komandieri Vinsu Kiršteinu Latvijā, kurš šeit bija dienējis pirms vairākiem gadiem, un šogad augustā atgriezās.
Viņš sacīja: "Esmu Rīgā novērojis milzīgas pārmaiņas. Dzīvoju šeit ar savu ģimeni. Ukraiņu skaits šeit, Ukrainas karogu skaits un atbalsts Ukrainai bija viena no pirmajām lietām, ko mēs pamanījām, tikko ierodoties no lidostas, pārvācoties uz viesnīcu, kad pirmo reizi atbraucām. Taču, runājot par militāro gatavību, mēs esam pamanījuši būtisku pieaugumu Kanādas vadītās paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas lieluma un spēju ziņā. Iepriekš mums bija aptuveni 1200 karavīru, tagad skaits ir pieaudzis līdz 1800 ar dažām papildu spējām. Konkrēti, gaisa aizsardzība, papildu artilērija. Tātad tās ir bijušas lielākās pārmaiņas. Turklāt pēc Madrides samita Kanādas un Latvijas paziņojums, ka mēs kopā attīstīsimies vai spēsim izaugt līdz daudznacionālas brigādes līmenim. ir mainījis mūsu plānošanu, domāšanu un gatavību tam, ko darām."
Vaicāts, vai NATO ir gatava reaģēt un aizsargāt Latviju, ja būtu nopietni draudi no mūsu austrumu kaimiņa, Kiršteins sacīja: "Es teiktu, ka pilnīgi noteikti. Šobrīd Krievija lielāko daļu savu spēju ir iztērējusi Ukrainā. Bet mēs ārkārtīgi uzmanīgi vērojam šos draudus, uzturam gatavību gan šeit, gan mājās. Šis ir bijis ļoti acis atverošs notikums. Es domāju, ka neviens neparedzēja, ka Krievija iebruks Ukrainā, un, to vērojot, mēs skatījāmies ar neticību. Bet mēs gatavojāmies, tāpēc visas NATO valstis ļoti smagi strādā gan šeit, gan mājās, lai sagatavotu spēkus. Lai būtu gatavi reaģēt, ja draudi īstenosies."
Konferencē uzstājās arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pauda: "Nākamais gads būs kritisks. Pirmkārt, būs jāiegulda transatlantiskajā un Eiropas vienotībā. Otrkārt, mums jāturpina stiprināt palīdzība Ukrainai. Ziema tuvojas, karš turpinās, un Ukrainai nepieciešams viss, ko viņiem varam dot – sākot no ieročiem un beidzot ar finansiālo un arī politisko atbalstu."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
