Eksperts: Protesti ASV nāk par labu Trampa tēlam

Protesti pret policijas vardarbību ASV nāk par labu pašreizējā prezidenta Donalda Trampa tēlam, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš uzsvēra, ka protesti novērš uzmanību no Covid-19 krīzes, kas nebija Trampa stiprā puse, jo bija redzams, ka viņš uz to nav reaģējis efektīvi. Auers norādīja, ka ASV ir 4% pasaules iedzīvotāju, bet vienlaikus 25% no visiem inficētajiem un 30% no visiem mirušajiem. Bet tagad cilvēki protestu laikā uz ielām neievēro sociālo distancēšanos vai divu metru attālumu, ir cita aktualitāte.

Protesti pret policijas vardarbību un rasismu ASV

1965: Losandželosas nemieri

Policija aiztur nosacīti sodītu afroamerikāni par agresīvu braukšanu. Izceļas kautiņš, kura laikā policija vainota grūtnieces piekaušanā. Sākas sešu dienu nemieri, kuros iet bojā 34 cilvēki.

1967: Ņūarkas nemieri

Policisti arestē un piekauj melnādainu taksistu par nelielu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Piecu dienu grautiņu laikā 26 cilvēki zaudē dzīvību, 1500 ievainoto.

1967: Detroitas nemieri

Pēc policijas reida pret nelicencētu bāru lielākoties afroamerikāņu apdzīvotā rajonā grautiņos iet bojā 43 cilvēki. Nemieri izplešas vēl trīs štatos.

1968. M. L. Kinga slepkavība

Pēc afroamerikāņu cilvēktiesību kustības līdera Kinga slepkavības nemieri uzliesmo 125 pilsētās. Prezidents Lindons Džonsons kārtības ieviešanā iesaista ASV armijas elitāro 82. gaisa desanta divīziju.

1980: Maiami nemieri

Maiami tiesa attaisno četrus policistus par melnādaina motociklista piekaušanu līdz nāvei. Nemieros dzīvību zaudē 18 cilvēki.

1992: Losandželosas nemieri

Policistus attaisno par melnādaina autovadītāja piekaušanu, kas tika nofilmēta. 63 miruši, gandrīz 2500 ievainoto, grautiņos iznīcinātā īpašuma vērtība lēsta kā lielāka par vienu miljardu dolāru.

2001: Sinsinati nemieri

Baltais policists aresta laikā par sīkiem pārkāpumiem nošauj neapbruņoto 19 gadus veco Timotiju Tomasu. Grautiņu dēļ pilsētā ievieš komandantstundu.

2014: Fērgusonas nemieri

Neapbruņota melnādaina jaunieša Maikla Brauna nošaušana izraisa 10 dienas ilgus grautiņus. Otru saniknojuma vilni izraisa apsūdzību atcelšana pret uguni atklājušo policistu.

2015: Baltimoras nemieri

Melnādains jaunietis gūst traumas aresta laikā, no kurām mirst. Grautiņu skartajā pilsētā, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju ir afroamerikāņi, izsludina ārkārtas stāvokli un iesauc armiju.

2016: Šarlotas nemieri

Policists nošauj bruņotu afroamerikāni, kura sieva filmē incidentu un lūdz viņu nenogalināt. Seko trīs dienu nemieri.

"Reakcija uz Covid-19 nav Trampa stiprā puse, bet, kad runā par likumu un kārtību, par atbalstu policistiem, kad runā par to, ka amerikāņiem ir tiesības uz šaujamieročiem, arī, kad runā par baznīcu... Tā ir Trampa stiprā puse," uzsvēra Auers.

Eksperti Daunis Auers un Māris AndžānsLatvijas Radio

    Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns arī uzskata, ka par sliktu protesti Trampam nenāk, jo viņam jau ir stabila vēlētāju bāze. Vienlaikus pētnieks gan neuzskata, ka protesti Trampa vēlētāju skaitu palielinās.

    Abi eksperti runāja arī par Trampa rīcību, izejot pie baznīcas ar bībeli.

    Tas parādot, ka Tramps gatavojas vēlēšanām, ņemot vērā, ka 90% evaņģēlisko kristiešu iepriekš balsoja tieši par Trampu.

    Pētnieki norādīja, ka protesti nav tikai reakcija uz vienu konkrēto gadījumu, kur policists nogalināja afroamerikāni - Džordžu Floidu.

    Auers stāstīja, ka protesti ir sekas ASV politiskās sistēmas polarizācijai, kas pakāpeniski palielinās jau vairākus gadu desmitus.

    Pēc viņa teiktā, vienā pusē ir cilvēki, kas vairāk balso par Demokrātu partiju un ir pret rasismu, bet otrā pusē ir spēki, kas vairāk saistīti ar Donaldu Trampu, kas ir par konservatīvām vērtībām, par tradicionālo amerikāņu sabiedrību. 

    Andžāns norādīja, ka protestus vairo arī izteiktā sistēmiskā nevienlīdzība ASV, jo afroamerikāņu sabiedrībā ir lielāks bezdarbs, lielāka nabadzība, kā arī rajonos, kur viņi dzīvo, mēdz būt lielāka noziedzība. 

     "Tās lietas ir krājušās," norādīja pētnieks. Pēc viņa teiktā, arī Covid-19 krīze afroamerikāņus ir skārusi smagāk.

    KONTEKSTS:

    Aptuveni 20 lielajās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda, un vairāki štati mobilizējuši Nacionālo gvardi saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē. Par Floida nogalināšanu apsūdzētais policists Dereks Šovens, kurš ir baltādains, ir arestēts un viņam izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Floida nāve bija viens no daudziem gadījumiem, kad policisti vainoti pārmērīga spēka lietošanā tieši pret melnādainajiem amerikāņiem.

    ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā radikāli kreisos spēkus, paziņojot, ka grautiņu rīkotāji apkauno Floida piemiņu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti