Pēc tikšanās ar prezidentu Lietuvas valdības veidošana uzticēta Ingrīdai Šimonītei, ekonomistei un bijušajai finanšu ministrei. Intensīvas koalīcijas sarunas sāktas ar abiem liberālajiem spēkiem, kas nodrošina labēji centriskajiem spēkiem vairākumu.
Līdz šim valdošā Zemnieku un zaļo savienība ar saviem kreisi centriskajiem koalīcijas partneriem jau sola aktīvu opozīciju un pat gatavi no britu Vestminsteras politiskās sistēmas aizlienēt “ēnu Ministru kabineta” veidošanu, liekot pretī savus ministru kandidātus vēl nesadalītajiem jauno valdošo spēku ministru portfeļiem.
“Opozīcija būs ļoti spēcīga un bloķēs Lietuvai nederīgus lēmumus, ja tādi tiks pieņemti, un atbalstīs prezidenta veto tiesības. Šādā situācijā iespējas strādāt opozīcijā ir lieliskas,” paziņoja Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karabausks.
Ārpolitikā jaunie spēki sola pēctecību. Tēvzemes savienības līderis Gabrieļus Landsberģis pauda, ka Lietuva var būt lepna, ka par ārējo un drošības politiku visas partijas bijušas spējīgas ilgstoši ieturēt vienu, prorietumniecisko kursu.
“Tas nozīmē stratēģisku partnerību ar kaimiņiem, pirmkārt, Baltijas valstis un arī Poliju. Bez šaubām tās ir arī transatlantiskās saites, kas ir mūsu drošības garants. Bet Eiropas Savienībā domāju – mēs varam darīt nedaudz vairāk. Man īpaši ir prātā saišu stiprināšana ar Vāciju un citām Eiropas Savienības kodolu veidojošajām valstīm,” sacīja Landsberģis.
Ārpolitiski konservatīvie spēki ir vairāk vanagi nekā dūjas. Viļņas universitātes profesors Ramūns Vilpišausks LTV raidījumam “Pasaules panorāma” prognozēja, ka gaidāma vēl aktīvāka Lietuvas ārpolitika, kuru Landsberģis tuvākajā laikā sola Baltkrievijas virzienā.
“Droši vien redzēsim mēģinājumus būt vēl aktīvākiem un darīt dažas lietas citādāk. Iespējams, aktīvāk pārrunāt šo jautājumu ar Latvija, Poliju, Igauniju un ziemeļvalstīm, veidojot reģionālu koalīciju. Un droši vien notiks papildu resursu piešķiršana gan Baltkrievijas opozīcijai, gan arī citiem Austrumu partnerības valstu reformatoriem,” sacīja Vilpišausks.
Pārmaiņas būšot taktiskas, ne stratēģiskas, un tas pats attiecināms arī uz attiecībām ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Krīzes situācijas gan attiecībā uz Baltkrieviju, gan pandēmiju var veicināt turpmāku sadarbību starp Baltijas valstīm, kā tas bija lēmumā par Baltijas “ceļošanas burbuļa” izveidi, kad epidemioloģiskā situācija vēl nebija tik kritiska.
“Tas bija pozitīvs piemērs ne tikai Baltijas sadarbībai savā starpā, bet arī radīja labu publicitāti visām trijām valstīm Eiropā un plašākā pasaulē.
[..] Tas varētu turpināties, taču, no otras puses, atšķirīgās situācijas laikā, kad izplatās pandēmija, padara sadarbību sarežģītāku. Un jaunajai koalīcijai varētu būt nepieciešams laiks, lai izprastu, kas notiek, un lemtu par tālāko rīcību. Tas var jauno valdību uz laiku padarīt vairāk vērstu uz iekšpolitiku,” sacīja Vilpišausks.
Turklāt iekšpolitiski Lietuvai būs arī citi izaicinājumi. Vienojoties par koalīciju starp konservatīvajiem un liberālajām partijām, tiks izgaismotas arī būtiskas ideoloģiskās atšķirības.
Konservatīvajos spēkos ietilpst kristīgie demokrāti, kas aizstāv tradicionālas vērtības. Tikmēr liberālā Brīvības partija, kuras elektorātu lielākoties veido lielo pilsētu jaunieši, ietvērusi savā programmā tādus solījumus kā cīņa par viendzimuma partnerības juridisku atzīšanu un marihuānas dekriminalizāciju
Kā norādīja Vilpišausks, šajā ziņā interesanti būs vērot mijiedarbību starp Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, kura līdzšinējās nostādnes viņu tuvinājušas viskonservatīvākajiem politiķiem, un Ingrīdu Šimonīti, kura pārstāv vairāk liberālo savu partijas galu.
Turklāt abi politiķi atšķirīgi raugās uz valsts lomu, Nausēdam atbalstot lielākus sociālos tēriņus un ienākumu izlīdzināšanu, bet Šimonītei – mazākus tēriņus un nodokļus, kā arī mazāku valsts iejaukšanos ekonomikas regulēšanā.
