Eksperts par Maskavas protestētāju tiesāšanu: Šādā ātrumā Krievijas tiesas nav strādājušas nekad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Krievijas galvaspilsētas Maskavas tiesas šajā nedēļā ir pasludinājušas pirmos spriedumus tā dēvētajā „Maskavas lietā”. Tā saistīta ar protesta akcijām 27. jūlijā, kurām, kā uzskata izmeklētāji, ir sekojušas masu nekārtības. Pirmie notiesātie par vairākiem nebūtiskiem pārkāpumiem saņēmuši no diviem līdz pieciem gadiem cietumā. Šie spriedumi pasludināti tikai dažas dienas pirms 8. septembrī gaidāmajām Maskavas domes vēlēšanām.

Šī gada 27. jūlijā, atsaucoties opozīcijas līderu aicinājumiem, Krievijas galvaspilsētas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai turpinātu pieprasīt pielaist pie Maskavas domes vēlēšanām opozīcijas kandidātus. Akciju bija plānots sarīkot pie Maskavas mērijas, taču pieeju tai bloķēja drošības spēki, tāpēc vairums akcijas dalībnieku grupās izklīda pa apkārt esošajām ielām. Policija un Krievijas gvardes spēki sāka cilvēku aizturēšanu, izmantojot speclīdzekļus un pat cenšoties uzrīdīt cilvēkiem dienesta suņus. Kopumā akcijas laikā tika aizturēti gandrīz 1400 cilvēku.

Neilgi pēc tam Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu par masu nekārtībām. Lietā apsūdzības izvirzītas aptuveni 20 cilvēkiem, un šajā nedēļā Maskavas tiesās sāka pasludināt spriedumus šajās lietās.

Kā pirmais tika notiesāts blogeris Vladislavs Siņica. Viņš atzīts par vainīgu ekstrēmismā ar draudu izteikšanu tvītā, kurā izmeklētāji konstatējuši aicinājumus izrēķināties ar tiesībsargājošo iestāžu darbinieku bērniem. Pats Vladislavs Siņica nenoliedz šāda tvīta publicēšanu, taču neuzskata rakstīto par draudiem. Prokurors par šo pārkāpumu bija pieprasījis maksimālo par ekstrēmismu piemērojamo sodu – sešus gadus kolonijā, taču piespriestais sods nedaudz samazināts – līdz pieciem gadiem cietumā.

Ivans Podkopajevs par gāzes baloniņa izsmidzināšanu Krievijas gvardes kareivju virzienā saņēmis trīs gadus cietumā, Daņils Begļecs par policista raušanu aiz rokas – divus gadus, bet Kirilam Žukovam par gvardes kareivja ķiveres aizsargstikla aizskaršanu cietumā nāksies pavadīt trīs gadus. Žukova nodarījums traktēts kā vardarbība pret varas pārstāvi. Aizstāvība gan norāda, ka nav pierādījumu par to, ka cietušais ir izjutis sāpes, tāpēc šis spriedums tiks pārsūdzēts.

Žukova advokāte Svetlana Baiturina cer, ka notiesājošo spriedumu izdosies atcelt: “Es uzskatu, ka no valsts un tiesas puses tā ir ļoti liela kļūda - ne tikai saukt pie kriminālatbildības, bet arī piemērot tik bargus sodus šādiem iepriekš netiesātiem, izglītotiem un morāli noturīgiem cilvēkiem.

Tam nav nekādas jēgas, un es nesaprotu, kāpēc tas tiek darīts.

Mēs ceram, ka apelācijā izdosies ne tikai samazināt sodu, bet pat to pilnībā atcelt. Apelāciju balstīsim uz to, ka spriedums ir jāatceļ, jo tas nav likumīgs, nav pamatots un nozieguma notikumi nav pierādīti. Tiesas procesā tas jau viennozīmīgi tika noteikts.”

Izmeklēšana joprojām turpinās par vēl vairākiem pārkāpumiem. Piemēram, viens no apsūdzētajiem pret policistu ir atvēzējies ar plastikāta pudeli, vēl kāda aizturēšanas laikā gvardes kareivis ir izmežģījis roku. Netrūkst arī apsūdzību dalībā masu nekārtībās un aicinājumos uz ekstrēmismu internetā.

Kā intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” norāda ekonomists Sergejs Aleksašenko, šādā ātrumā Krievijas tiesas nav strādājušas nekad un Kremlis ir pierādījis, ka likums to vairs nekādi neierobežo, tāpēc, visticamāk, līdzīgi spriedumi turpināsies.

“Tādā ātrumā Krievijas tiesu sistēma nav strādājusi nekad. Nevienā lietā.

Tāpēc es uzskatu, ka Kremlis turpina savu loģiku par absolūti neierobežotu spēka ietekmi uz sabiedrisko domu. Uzdevums ir iebiedēt, demonstratīvi sodīt. Uzdevums ir izdarīt tā, lai visi baidītos. Un tas viss turpināsies. Bet ir arī acīmredzami, ka tad, ja jūs strādājat šādā ātrumā, jūs kaut kādu iemeslu dēļ, rupji sakot, nevarat „apstrādāt” visus cilvēkus, kurus esat noķēruši. Un acīmredzot pret kādu nav pat primitīvas pierādījumu bāzes,” sacīja Aleksašenko.

Šādi Sergejs Aleksašenko skaidro faktu, ka daži no aizdomās turētajiem ir atlaisti brīvībā, bet citi par gandrīz tādiem pašiem noziegumiem saņem bargus sodus.

Savukārt politologs Kirils Rogovs uzskata, ka gan varas iestādes, gan arī opozīcijas spēki pēc pagājušā mēneša notikumiem ir sākušas mainīt taktiku. Atzīstot, ka lieta par masu nekārtībām nav visai stabila, faktiski tā pamazām tiek slēgta, bet notiesāti tiek tikai tie, kuri ir bijuši kontaktā ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem. Vienlaikus tiek noraidītas visas sūdzības par miesas bojājumu nodarīšanu, tādējādi parādot, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieku tiesības tiks aizsargātas.

Pēc Rogova vārdiem, nevar gan nepamanīt, ka Kremli ir satraukusi sabiedriskās domas nosliekšanās par labu tiem, pret kuriem piemēro vardarbību.

Savu taktiku ir mainījusi arī opozīcija, izlemjot pirmsvēlēšanu laikā koncentrēties nevis uz ielu akcijām, bet gan uz tā dēvēto „gudro balsošanu”. Cik tā būs veiksmīga un kurš šajā sāncensībā būs izrādījies uzvarētājs, varētu parādīt jau 8. septembrī gaidāmās Maskavas domes vēlēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti