Šādas pārdomas trešdien, 12.jūlijā, Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” izteica Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš norāda, ka G20 samitā Hamburgā Tramps nav kritizējis Putinu par cilvēktiesību pārkāpumiem vai demokrātijas problēmām Krievijā. Tā vietā viņš runā par Rietumu civilizāciju, kas ir balstīta konservatīvās vērtībās.
Tramps vēlas draudzēties ar Putinu, kas var būt visai dīvaini, komentē Hiršs. Viņš atgādina, ka ASV valda lielas aizdomas par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un Krievijas atbalsta Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, par kuru ir aizdomas, ka tas izmantojis ķīmiskos ieročus kara laikā.
Hiršs arī norādīja, ka Tramps ir kritizējis Rietumeiropas līderus, taču par Putinu nekādas kritikas neizskanēja.
Tieši otrādi – Tramps apliecinājis, ka ir gods tikties ar Putinu. „Izskatās, ka Krievijai ir kompromats par Trampu,” sacīja Hiršs, paužot, ka sāk izskatīties, ka „kaut kādā mērā ASV prezidents ir Krievijas ķīlnieks”. Par to, iespējams, liecina fakts, ka Trampa dēls savulaik ticies ar Kremļa juristi, kuras laikā, iespējams, iegūti kompromitējoši materiāli par Trampa konkurenti vēlēšanās Hilariju Klintoni.
Žurnālisti Uģis Lībietis un Andis Sedlenieks gan ASV un Krievijas attiecību, kā arī Trampa un Putina iespējamo tuvināšanos vērtēja rezervētāk. Viņi norādīja, ka jau ilgu laiku abu valstu ārvalstu aksiomas paredz, ka tās viena otrai ir pretinieces. Tās tādas paliks pat tad, ja abu līderu vidū būs personiski labas attiecības. Turklāt, iespējams, pati tikšanās nav bijusi tik nopietna, cik citi pirms tam domājuši.
