Šonedēļ arvien biežāk sākuši izskanēt tādi vārdi kā „maksātnespēja” un „izstāšanās no eirozonas.” Ojārs Skudra norāda - nevar teikt, ka situācija ir neprognozējama - no Eiropas Savienības puses rīcība ir vienmēr bijusi, bet pašā Grieķijā kreisi radikālā valdība ir spiesta spēlēt uz divām skatuvēm – iekšējās, lai, iespējams, panāktu jaunas parlamenta vēlēšanas rudenī, kaut arī premjeram Aleksim Cipram jārēķinās, ka partijā iespējama šķelšanās; attiecībā uz parādiem stratēģiskais mērķis varētu būt parādu samazināšana, ko pagaidām Eiropas Savienības un Starptautiskais Valūtas fonds (SCF) nevēlas darīt, jo Grieķija neveic nepieciešamās reformas. Īstas ticības nav arī Grieķijas prezentētajiem datiem par valsts ekonomisko stāvokli.
Deklaratīvā līmenī Grieķijas līderi nenoliedz reformu nepieciešamību, taču nav piedāvāts un izstrādāts praktisks to realizācijas grafiks.
„Es sliecos piekrist ekspertiem, kuri saka - pirmdienas sanāksmē nebūs runas par naudas piešķiršanu Grieķijai, bet principā tikts pateikts, kādā secībā tiks pieņemti lēmumi no Eiropas Centrālās bankas, eirozonas vadības, SVF, Eiropas Komisijas puses, kas var vest uz to, ka Grieķijai tiek pārtraukti jebkādi maksājumi, kas de facto nozīmē Grieķijas bankrotu,” sacīja Skudra.
Taču Grieķijas sabiedrībā jau sāk just bailes, ka patiešām Grieķija varētu izstāties no eirozonas, norāda Skudra.
