NATO un ES jau gadiem ilgi savstarpēji sadarbojas, tāpēc šāda vienošanās ir loģisks solis, ne revolūcija organizāciju attiecībās. Turklāt 22 no ES valstīm ir arī NATO dalībnieces.
Vienošanās par sadarbību būs arī labs veids, kā novērst abu organizāciju dublēšanos. Būtiski tas ir pašlaik, kad NATO un ES padziļina savu aizsardzības politiku.
Taujāts par to, kurai no organizācijām šī vienošanās ir vairāk vajadzīga, Andžāns pauda, ka abām. Piemēram, NATO pašlaik nav līdzekļu, lai aizsargātos hibrīdkara apstākļos. Proti, aizsardzības jautājumi kļūst plašāki, un to var redzēt saistībā ar konfliktu Ukrainas austrumos.
Abu organizāciju panāktās apņemšanās ir diezgan konkrētas, bet būtisks jautājums ir par to, ko tās var dot. Eksperts lēš, ka labi rezultāti varētu būt kopējās apmācībās un kiberdrošībā.
Savukārt saistībā ar hibrīdkaru ne NATO, ne ES labu aizsardzības instrumentu nav, atzina ārpolitikas institūta pētnieks.
Ziņots, ka NATO valstu ārlietu ministri otrdien, 6.decembrī, Briselē ir vienojušies par 40 konkrētiem sadarbības aspektiem ar ES. Tas, pēc alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga domām, gan uzlabos drošību, gan arī palīdzēs stiprināt saikni starp Eiropu un Ameriku.
