Miera uzturēšanas operācijās visā pasaulē pērn piedalījās teju 138 000 policistu un civilistu. Tas ir par gandrīz 5% mazāk nekā pirms diviem gadiem. Šāds miera uzturētāju skaita samazinājums konstatēts jau ceturto gadu pēc kārtas, liecina SIPRI dati. Institūta analītiķis Lains skaidroja, ka tam ir divi iemesli.
Galvenais iemesls ir tas, ka sarūk tā dēvēto ANO Miera uzturēšanas spēku jeb „zilo ķiveru” skaits. Vairākas liela mēroga miera uzturēšanas operācijas Āfrikā, kas jau īstenotas daudzus gadus, piemēram, Kongo un Dārfūras reģionā Sudānā, tuvojas noslēgumam. Tomēr tas nav vienīgais iemesls.
Trampa ietekme
„Lai gan mēs varētu sagaidīt, ka tiks izveidotas jaunas misijas, piemēram, Sīrijā, Lībijā vai Jemenā, ANO Drošības padomē pašlaik nav tik daudz „apetītes” veidot jaunas un liela mēroga misijas. Tas ir dažu šo padomes locekļu dēļ, īpaši ASV dēļ. Donalda Trampa administrācijas laikā uzstādījums ir bijis samazināt, nevis palielināt miera uzturēšanas misijām atvēlētos līdzekļus,” atzina Lains.
Dažiem ANO Drošības padomes locekļiem šķiet, ka misijas ir dārgas un tās nevēlas tērēt misijām tik daudz naudas, sacīja eksperts. Valstis reizēm arī nav pārliecinātas, ka misijas ir efektīvas. Tomēr Lains tam nepiekrīt.
„Balstoties uz dažādiem pētījumiem, mēs tomēr varam teikt, ka misijas ir efektīvas. Nevaram gluži teikt, ka pilnībā efektīvas, tomēr tās nes ne tikai vienkārši mieru, bet noturīgu mieru pēc operācijas beigām. Mēs vienkārši esam pieraduši koncentrēties uz neveiksmēm, kas, protams, arī misijās ir,” norādīja Lains.
Miera uzturēšana ir lētāka par bezdarbību
Pēc institūta analītiķa domām ir kļūdaini domāt, ka misijas ir dārgas. Relatīvi runājot, ANO misijas ir ļoti lētas, ja salīdzina ar Eiropas Savienības vai NATO misijām, skaidroja eksperts. Viņš atzina, ka miera ieviešana un noturēšana valstī var izmaksāt daudz lētāk, nekā bezdarbības sekas.
Pērn visā pasaulē bija izvērsta 61 miera uzturēšanas misija - par vienu vairāk nekā gadu pirms tam. 22 no tām notika ANO aizgādnībā, vēl 33 - reģionālo organizāciju un starptautisko alianšu aizgādnībā. Vairums misiju izvērstas Āfrikā, Eiropā un Tuvajos Austrumos. Misijas ar lielāko dalībnieku skaitu ir Somālijā Āfrikas Savienības aizgādnībā, ANO misija Dienvidsudānā, kā arī NATO misija “Resolute Support” Afganistānā.
“Ja mēs skatāmies uz dalībnieku skaitu misijās, tad pārsteidzoši varētu šķist tas, ka 71% no visiem miera uzturēšanas dalībniekiem atrodas Subsahāras reģionā. Tomēr redzams, ka pamazām dalībnieku skaits šajā reģionā samazinās, bet palielinās dalībnieku un misiju skaits Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā,” skaidroja Lains.
Kā uzsvēra analītiķis, problēma esot sadarbība starp dažādām vienā valstī esošajām misijām. Runa ir, piemēram, par Centrālāfrikas Republiku, Somāliju un arī misiju Mali, kur vienlaikus tiek īstenotas ANO, Eiropas Savienības, Francijas un Sāhela valstu misijas.
Ja jūs oficiāli viņiem vaicātu par sadarbību, viņi atbildētu - „jā, protams, mēs sadarbojamies un koordinējam visu, ko darām”. Tomēr, kad parunājam ar cilvēkiem „uz zemes”, patiesība ir cita.
Protams, ir dažādas tikšanās, bet nav vienotas stratēģijas. Ja vēlaties pārvarēt izaicinājumus Mali, tad ir nepieciešama visaptveroša pieeja – visiem starptautiskajiem spēlētājiem ir jāsēžas pie galda un jāsadala uzdevumi, bet tas nenotiek,” norādīja Lains.
Sarūk arī upuru skaits misijās
SIPRI dati liecina, ka jau vairākas desmitgades sarūk arī upuru skaits ANO miera uzturētāju vidū. Eksperts skaidroja, ka 90. gados nāves gadījumu skaits bijis lielāks ne tikai uzbrukumu dēļ, bet arī ceļu satiksmes negadījumu, slimību un pašnāvību dēļ. Arī veselības aprūpe tad bijusi sliktāka. Pērn ļaunprātīgas rīcības dēļ miruši 28 ANO misiju dalībnieki.
„90. gados upuri bija vairākās misijās, piemēram, Dienvidslāvijā, Somālijā, Ruandā un citur. Šobrīd bīstamākā misija, kurā ir upuri, ir Mali, bet pārējās vietas ir relatīvi stabilākas,” skaidroja Lains.
Institūta pārstāvis piebilda, ka pašreiz ir grūti precīzi pateikt, kādu ietekmi uz miera misijām ir atstājis un atstās koronavīrusa izraisītā pandēmija. ANO, piemēram, nevēlas misiju dalībnieku rotāciju, arī Eiropas Savienības misijās reizēm aizejošais personāls netiek aizvietots. Pašreiz, piemēram, praktiski nenotiek arī Eiropas Savienības īstenotā apmācības misija Mali. Eksperts pieļāva, ka koronavīrusa krīzes dēļ vēlāk varētu tikt ietekmēta atsevišķu valstu vēlme finansēt miera operācijas.
