Tikmēr Lietuvas bruņotie spēki šobrīd ir diezgan vāji, savukārt NATO un Eiropas Savienības (ES) reakcija uz konfliktu Ukrainā liek domāt, ka Rietumi joprojām nav gatavi pienācīgi savaldīt Krieviju, atturot to no tālākiem uzbrukumiem, viņš sacījis intervijā portālam "15min.lt".
"Mums jāapzinās, ka pasaule nav tik droša, kā bijām domājuši. Draudi pastāv. Mēs redzam Krievijas ambīcijas. Tās militārais budžets aizvien pieaug, karaspēks tiek strauji modernizēts. Kopš 2007.gada Krievija izdevumus aizsardzībai palielinājusi par 40% un pagājušā gada laikā vien - par 18%. Krievija aizsardzībai atvēl lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta nekā ASV. Kaut gan Amerikas Savienoto Valstu IKP ir vairākas reizes lielāks, un tātad lielākas ir arī aizsardzībai atvēlētās summas, tomēr fakts, ka Krievija aizsardzībai paredz 4% IKP, vieš bažas," viņš norādījis.
"Ikvienam ir jāpajautā - kādēļ tas tiek darīts? Kāds ir mērķis? Vai tas rada draudus Lietuvai? Redzot, kas notiek Ukrainā un zinot, ka Vladimirs Putins nožēlo PSRS sabrukumu, mēs nedrīkstam būt nevērīgi un nedomāt par to, kas varētu gaidīt mūs," uzsvēris ģenerālmajors. 2007.gadā Kronkaitis apšaubīja iespēju, ka Krievijas karaspēks spētu mest izaicinājumu Rietumiem, lai ko arī runātu šīs valsts politiķi. Lūgts komentēt savu toreizējo viedokli, viņš atbildējis, ka uz tiešu izaicinājumu Krievija joprojām nav gatava, tomēr nopietnām raizēm pamats ir.
"Jau teicu - Krievija savu karaspēku stiprina milzīgā ātrumā, lai gan pati valsts kļūst nabadzīgāka. Tas nozīmē, ka tā domā par kaut kādu izaicinājumu. Šis izaicinājums varētu būt apmēram tāds pats kā Ukrainā, lai gan var pienākt laiks, kad iespējama arī tieša militārā konfrontācija," viņš spriedis. "Visticamāk, konflikts sāktos līdzīgi kā šobrīd Ukrainā, bet, ja Krievija redzēs, ka Rietumiem un NATO trūkst stingras gribas, tā var likt lietā savu militāro spēku jau bez jebkādas izlikšanās. Tas var notikt Baltijas valstīs. Tādēļ jābūt gataviem. Mums kā valstij, kā NATO dalībvalstij, jādomā par to, kas būs nevis pēc diviem gadiem, bet pēc desmit gadiem."
Jautāts par NATO un rietumvalstu reakciju uz Krievijas rīcību Ukrainā, ģenerālmajors atzinis to par nepietiekamu. "Atbilde bija pārāk vāja - atkal parādās atšķirīgas intereses. Vācija un Francija svārstās. Mani pārsteidz NATO reakcija uz Francijas lēmumu pārdot Krievijai kuģus. Kādēļ netiek skaidri pateikts, ka nedrīkst atbalstīt nedraudzīgu valsti? Arī sankcijas pret Krieviju ir pārāk vājas. Savaldīt Krieviju ekonomiskā ceļā ir iespējams, bet pagaidām neredzu, ka Rietumeiropa būtu gatava to darīt. Jāsāk būtu no enerģētiskās neatkarības," viņš izteicies.
Pievēršoties pašas Lietuvas aizsardzības spējām, Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošais Kronkaitis, kas pašlaik viesojas dzimtenē, atzinis, ka bruņotajiem spēkiem nav veltīta pienācīga uzmanība.
"Allaž uzskatīts, ka iedos kādu drusciņu naudas un gan jau tie kaut kā izdzīvos, bet nav domāts, kā attīstīt un nostiprināt militāro struktūru. Tā atstāta novārtā. Armija, manuprāt, darījusi visu, ko varēja. Centusies uzturēt šo struktūru, taču bez līdzekļiem to izdarīt grūti. Nebija ceļu, kā uzturēt cilvēkus un tehniku. Modernizēti tika vienīgi Īpašo operāciju spēki, kas pildīja misiju Afganistānā. Mani visvairāk apbēdina karaspēka kopējā skaitliskā sastāva samazināšanās. Viena brigāde izformēta, palikusi tikai viena un tā pati pavāja," klāstījis eksperts.
"Vienmēr esmu biji obligātā karadienesta piekritējs. Uzskatu, ka valstij tas ir ļoti noderīgi - pat ekonomiskā ziņā, jo samazinās bezdarbs un jaunieši aug par labākiem pilsoņiem. Domāju, ka tagad būtu pie tā jāatgriežas. Atgriezties vajadzētu arī pie rezerves brigāžu veidošanas. Amerikā rezervisti tiekas un atjauno zināšanas vismaz reizi mēnesī, Lietuvā tam varētu nepietikt līdzekļu. Taču būtu labi, ja viņi varētu savas iemaņas atjaunināt vismaz reizi piecos gados. Tagad nekas tāds gandrīz nenotiek. Konservatīvo valdības laikā tika mēģināts rīkot rezervistu mācības, bet finansējums bija ļoti trūcīgs un uz mācībām varēja uzaicināt vien pārsimts rezervistu. Tikmēr igauņi uz mācībām aicina vismaz 2000 rezervistu un nākotnē sola šo skaitli palielināt līdz 10 000. Tā būtu jābūt arī Lietuvā. Es teiktu, ka rezervisti ik gadus būtu jāiepazīstina ar jauno tehniku, ik piecus gadus ar jaunajiem komandieriem un struktūru. Svarīgi, lai būtu nevis tāpat vien rezervisti no jebkurienes, bet lai būtu skaidra struktūra pēc dzīvesvietām, lai būtu komandas," norādījis Kronkaitis.
"Mēdz teikt, ka mūsu rezerves ir ļoti lielas, aptuveni 70 000 cilvēku, kuri saņēmuši pamatapmācību, vienu gadu dienējuši bruņotajos spēkos, devušies rezervē, beiguši dienestu kā seržanti un virsnieki, bet šī rezerve Lietuvā ir neorganizēta. Labuma no tās nav gandrīz nekāda, lai gan paredzot draudus, to būtu iespējams sapulcināt. Īstās rezerves būtu jāorganizē daļās, vados, rotās, bataljonos. Tas bija paredzēts jau 1998.gadā. Bija izstrādāta koncepcija, un NATO šo plānu bija atzinusi par labu. Tika izveidota viena brigāde, bet vēlāk rezervju organizēšana pilnībā apstājās," atcerējies ģenerālmajors. "Tagad mums tādu spēku nav, bet tie varētu noderēt, piemēram, lai neitralizētu "zaļos cilvēciņus", ja viņi parādītos Lietuvā."
Vērtējot iespēju atkal atjaunot obligāto karadienestu, no kura sabiedrība jau atradinājusies, viņš paudis pārliecību, ka pie tā nebūtu grūti atkal pierast, bet valstij būtu liels labums daudzējādā ziņā.
"Īpaši labi bija, ka dienēt nāca Lietuvas poļi un krievi, kas līdz tam pat diezgan slikti mācēja runāt lietuviski, bet iemācījās valodu un kļuva par īstiem lojāliem valsts pilsoņiem. Tam būtu liela nozīme, paturot prātā pašreizējās problēmas ar mazākumtautībām," viņš norādījis. "Arguments, ka obligātais dienests pazemina bruņoto spēku kvalitāti, mani nekādi nepārliecina. Karavīru motivācija ir atkarīga tikai no komandieriem, no viņu spējas iedvesmot."
Lūgts komentēt iespējas, kā valsts varētu izmantot Strēlnieku savienību, kas darbojas kā sabiedriska organizācija, Kronkaitis atbildējis, ka strēlniekus var viegli integrēt rezerves vienībās, ja viņi to vēlas. "Taču, tāpat kā orķestrī, nevar uzņemt cilvēku, kurš nepazīst notis, arī te visupirms viņus ir jāapmāca. Citādi nebūtu saprātīgi dot viņiem militārus uzdevumus. No otras puses, šai organizācijai galvenais būtu audzināt valstī tautas garīgo spēku. Tā varētu veltīt lielāku uzmanību pilsoņu mācīšanai, īpaši provincē, lai viņus tik viegli neietekmētu Krievijas propaganda, lai viņi neinficētos ar naidu paši pret savu valsti. Šobrīd mani ļoti pārsteidz, cik daudz cilvēku Lietuvā balso par tām partijām, kuras aizstāv ne jau Lietuvas intereses," viņš atzinis.
Jautāts, kā, viņaprāt, vislabāk izlietot tos 130 miljonus litu, ko vēl šogad paredzēts papildus atvēlēt aizsardzībai, ģenerālmajors atbildējis, ka prioritātes ir pretgaisa un prettanku aizsardzība, kā arī struktūras veidošana, bet attiecībā uz konkrētiem iepirkumiem vispirms jāveic rūpīga analīze.
"Uzskatu, ka tiem jābūt jau iepriekš izstrādātiem projektiem, kas vispirms tiek izvērtēti un tikai tad tiem piešķir līdzekļus. Ļoti slikti, ja budžets tiek veidots vieglprātīgi - ak, draudi? Nu tad dosim 100 miljonus litu, esiet priecīgi. Ir skaidri jāzina, kam vajadzīga nauda un ko mēs par to saņemsim.
Jautāts par Lietuvas partiju panākto vienošanos līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības finansējumu tā, lai tas sasniegtu 2% IKP, Kronkaitis neslēpis, ka tas ir pārāk tāls termiņš, un atgādinājis, ka šī novilcināšana velkas jau gadiem ilgi. "Nemitīgi tiek parakstītas vienošanās palielināt finansējumu līdz 2%, bet lēmumi tiek atlikti un atlikti, līdz kamēr palielināšanas vietā iznākusi samazināšana līdz 0,8%. Tas nav saprātīgi, (..) īpaši ja draudi ir tik nepārprotami.
Ir skaidri redzams, ka tas ir politiķu aprēķins - lai nauda tiktu piešķirta ne vairs viņu pilnvaru termiņā. (..) Turklāt ir arī svarīgi, lai tiktu kontrolēts, kā šī nauda tiek izlietota. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, bet cilvēki nezina, kur tā izlietota. Tiek runāts par pretgaisa aizsardzības zenītraķešu kompleksu iegādi, bet mani izbrīna, kādēļ nolemts, ka pirksim tieši [Polijā ražoto] "Grom". Varbūt tas ir labs bruņojums, bet kur ir efektivitātes analīze, kur salīdzinājums ar citām iespējām?" viņš vaicājis.
