Eksperts: Krievijai ir būtiski radīt nestabilitāti Balkānos, jo tas novērš ES un NATO uzmanību no Ukrainas

Krievijai ir būtiski radīt nestabilitāti Balkānos, jo tas novērš Eiropas Savienības un NATO uzmanību no Ukrainas un liek pievērsties citām krīzēm. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda domnīcas un konsultāciju uzņēmuma "Strategic Analysis" dibinātājs un vadītājs Jans Cingels.

Intervija ar “Strategic Analysis” dibinātāju un vadītāju Janu Cingelu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Saspīlēto Serbijas un Kosovas attiecību dēļ dažādi spriedzes uzliesmojumi bijuši vairākkārt un pēdējais no tiem vēl šonedēļ. Kā jūs raksturotu šos pēdējo dienu notikumus?

Jans Cingels: Serbijas un Kosovas attiecības ir saspīlētas. Un īpaši pēdējo divarpus gadu laikā tās ir īpaši saspringtas, ņemot vērā, ka tā dēvētais Belgradas un Prištinas dialogs ir apstājies, padarot attiecības sarežģītākas. Pašreizējā Kosovas valdība ar Albinu Kurti vadībā nāca pie varas ar ideju, ka sabalansēs abu pušu attiecības. Realitātē tas nozīmē to, ka jebko, ko Serbija pieprasa no Kosovas, to pašu Kosova pieprasa vai sāk pieprasīt Serbijai.

Saistībā ar svētdien notikušo, no 1. augusta spēkā bija jāstājas divām izmaiņām. Viena no tām – saistībā ar automašīnu numurzīmēm, kas jau bija atlikta no pagājušā gada. Otra, kas savā ziņā bija jauna izmaiņa, par dokumentiem. Serbijai tas nepatika, un tā protestēja pret to. Un tas, kas notika svētdienas vakarā, būtībā bija Belgradas reakcija uz šiem jauninājumiem. Belgrada vēlējās parādīt, ka tai nepatīk Kosovas lēmumi, un tā Serbija to izteica ļoti skaļi, tādēļ no tās bija daudz retorikas un bija arī reakcija no Kosovas serbiem.

Aptuveni 10% Kosovas populācijas ir serbi, kas pārsvarā dzīvo Kosovas ziemeļos kompaktā teritorijā. Bet arī dienvidos ir liela daļa serbu. Īpaši ar ziemeļiem Belgradas administrācijai ir ļoti spēcīga saikne, tur ir aktīvisti, ir politiskās partijas, kas tiek kontrolētas.

Tas, kas notika pēc šo barikāžu celšanas, kas patiesībā tiek celtas salīdzinoši bieži, bija ASV vēstnieka Kosovā sava veida iejaukšanās. Viņš aicināja Kosovas valdību atlikt dokumentu regulējumu līdz 1. septembrim, bet automašīnu numurzīmju regulējumu līdz 1. oktobrim. Būtībā aicināja iegūt laiku. Tagad situācija ir relatīvi mierīga, jo ir atvaļinājumu laiks, tostarp Briselē, tādēļ nevienam nav laika risināt šo jautājumu starp Belgradu un Prištinu. Redzēsim, kas notiks 1. septembrī, varbūt būs kādas problēmas, taču

vairāk raugos uz oktobri, jo tas Balkānos būs ļoti saspringts.

Runa ir ne tikai par šo numurzīmju jautājumu, bet arī par vēlēšanām Bosnijā, kas ir saistīta ar Serbiju. Bosnijā ir serbu teritorijas, kurā dzīvo pārsvarā serbi, un valstī iekšējā etniskā spriedze ir augsta.

Izskanēja ne mazums apgalvojumu, ka aiz šī pēdējā saasinājuma stāv ne tikai Serbija, bet arī Krievija. Kāds ir jūsu viedoklis, vai šie apgalvojumi ir pamatoti?

Serbija reaģēja uz Kosovā pieņemtajām izmaiņām un vēlējās būt labi sadzirdēta un paust nepatiku. Bet tad tas viss piedzīvoja ļoti interesantu pagriezienu, jo liela daļa konflikta, kas norisinājās svētdien un vēl pirmdien, būtībā notika sociālajos medijos. Daudzi sociālo tīklu konti, kas jau ierasti bija prokrieviski un vairāk pievērsās Ukrainai un Sīrijai, svētdienas vakarā pēkšņi pārslēdzās un runāja tikai par Kosovu, ka Kosova uzbruks Serbijai, kas ir pilnīgi absurdi.

Šie konti arī izplatīja izdomājumus par attiecībām Kosovas un Serbijas starpā.

Būtībā tie pielēja eļļu ugunij. Protams, bija šī dzirkstele ar jauno regulējumu, bet tad bija šī eļļas pieliešana sociālajos medijos no "troļļiem".

Ir svarīgi norādīt, ka Serbijas sabiedrība ir prokrieviska, ko uzrāda vairākas aptaujas. Pēdējā IPSOS aptaujā secināts, ka 43% serbu nedomā, ka Serbijai jāpievienojas Eiropas Savienībai. Tāpat 4. martā, neilgi pēc kara sākuma Ukrainā, Belgradā notika prokrieviska demonstrācija.

Krievija ir būtiska Serbijai ne tikai vēsturiski, bet arī saistībā ar Kosovu. Krievija ir viena no divām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, kas uzliek veto Kosovas iestājai ANO. Tā to dara kopā ar Ķīnu. Tādēļ Krievija un Ķīna ir Serbijai svarīgi sabiedrotie. Serbija nevēlas padoties Kosovas jautājumā, un, lai paturētu Kosovu savā orbītā, tā izmanto šo Kosovas neatzīšanu, kas tiek realizēta ANO ar Krievijas un Ķīnas palīdzību.

Krievijai ir būtiski radīt šo troksni Balkānos, jo tas nosvērtu Eiropas Savienības un NATO uzmanību no Ukrainas uz citu krīžu pusi. Balkāni šajā ziņā ir ļoti ērti un lēti Krievijai, jo nepieciešamas nelielas investīcijas, lai to panāktu.

Viss, ko nepieciešams izdarīt, ir izplatīt propagandu, izmantot hibrīdpasākumus, lai uzliesmotu šis supernacionālistiskais naidīgums, kas Balkānos pastāv.

Un arī vietējās kopienas var darīt to pašu. Tās var izmantot galēji labējās partijas vai grupas, kas parasti ir proserbiski noskaņotas vai prokrieviskas, lai radītu nokaitētas situācijas vai konfliktus.

Notiekošais uz Kosovas un Serbijas robežas izsauca arī Kosovā esošo NATO spēku atbildi. Tie norādīja, ka uz notiekošo reaģēs, ja tas būs nepieciešams. Vai tas liecina, ka saspīlējums bija nopietns un draudēja bīstami uzliesmot?

Es domāju, ka tas bija savā ziņā neierasti, jo tā nav ierasta lieta, ka misija draudētu ar intervenci. Bet es domāju, ka tas bija saistīts tieši ar globālo situāciju un karu Ukrainā, un misijai ir labi zināmi šīs saiknes un potenciālie riski. Tie centās apturēt jebkādus mēģinājumus vai pat diskusijas sociālajos medijos par to, kas notiktu, ja kāds mēģinātu militāri iejaukties Kosovā.

Realitātē Serbija neuzbruks Kosovai, kamēr tur ir misija, jo tur ir amerikāņu spēki. Tie atrodas arī Itālijā, kas ir turpat otrpus jūrai. Serbijai patiesībā paradoksāli, bet ir labas attiecības ar NATO misiju, jo Serbija novērtē to, ka NATO spēki aizsargā serbus Kosovā, īpaši dienvidos. Abas puses arī īsteno kopīgas robežas patruļas. Nav reālistiski, ka Serbija uzdrošinātos atklāti uzbrukt Kosovai, jo tā zina, ka būtu nekavējoša atbilde.

Savukārt Krievija šobrīd nav spējīga palīdzēt Serbijai, un Serbija būtībā ir NATO valstu ielenkta. Un nav pat iespēju, kā Krievija nosūtītu vienības, pat ja tā nebūtu "aizņemta" Ukrainā.

Tomēr ir ekstrēmistu un ultranacionālas grupas Kosovas ziemeļos, kas var radīt spriedzi Kosovā. Un, Serbijai noliedzot jebkādu iesaisti, kas pat var būt taisnība, jo dažas no grupām darbojas patstāvīgi. Bet bieži tās tiek koordinētas no Belgradas. Šie starpnieki var tikt izmantoti, lai sētu ziemeļos problēmas.

Izskanēja viedokļi, ka militāras darbības no Serbijas puses pārvilktu strīpu jebkādām cerībām par virzību uz Eiropas Savienību. Vai jūs tam piekrītat, un kā jūs kopumā raksturotu pašreizējās abu pušu attiecības, kur tās ved?

Serbija jau ir kandidātvalsts, jau sākusi sarunas, lai kļūtu par dalībvalsti, tā atvērusi lielāko daļu sarunu kārtu, bet aizvērusi aptuveni četras vai piecas. Bet temps samazinās un teju ir apstājies, īpaši pēdējos divos gados. Pēdējā aptuveni gada laikā Rietumbalkānu integrācijā Eiropas Savienībā dažādu iemeslu dēļ redzam apstāšanos.

Serbija redz, ka tās Eiropas integrācijas ceļa galā ir Kosovas atzīšana, ne precīzi uzrakstīta sarunu dokumentos, bet ir skaidrs, ka attiecībām jābūt normalizētām, kas daudzām dalībvalstīm nozīmē Kosovas atzīšanu no Serbijas puses. Tādēļ pašreizējai Serbijas administrācijai ceļš uz Eiropu nozīmē arī turpināt ceļu uz Kosovas atzīšanu, ko pašlaik nepieņem lielākā daļa Serbijas sabiedrības.

Būtībā valdība redz, ka lielākā daļa ir pret Kosovas atdošanu, un šādi domājošu cilvēku skaits pat pieaug. Šis sentiments vēl saglabājas. Un valdība ir ar spēcīgu roku, populistiska, un tā seko tautas gribai. Un cilvēki vēlas Kosovu Serbijā, tādēļ valdība ja ne gluži atmet šo Eiropas ceļu, tad vismaz palēnina šo ceļu, un pēdējos divos gados tas ir skaidri redzams. Pašreizējā valdība būtībā dominē politiskajā sistēmā, tā kontrolē medijus, tā zināmā mērā kontrolē pat pilsonisko sabiedrību. Opozīcija ir ļoti vāja. Ir partijas, kuras varētu saukt par proeiropeiskām vai prorietumnieciskām, bet tās ir ļoti mazas un vājas. Taču paradoksāli, ka ir spēcīga ekstrēmi labēja opozīcija. Tas spēlē par labu pašreizējai valdībai, jo tā Eiropas Savienībai var teikt: labāk kārtojiet lietas ar mums, citādi šie trakie nāks pie varas un reģionā būs pilnīgs haoss. Runājiet ar mums, jo stabilizējošais faktors esam mēs.

Serbija pievēršas citiem spēlētājiem – Krievijai, Ķīnai, arī Turcijai, ar kurām Serbija veido labas attiecības. Nesen Serbija iegādājās no Ķīnas militāro aprīkojumu – bruņotus dronus. Tāpat no Ķīnas tika nopirktas pretgaisa sistēmas, kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas lieto konkrētās sistēmas. Tātad runa ir ne tikai par Ķīnas investīcijām Serbijā, bet arī militāro sadarbību. Savukārt militārā sadarbība ar Krieviju bija aktīvāka pirms kara Ukrainā. Ārpolitikā Serbija šobrīd cenšas spēlēt neatkarīgas valsts lomu un cenšas sadarboties ar visām pusēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt