Pusgada laikā Krievijas valdošajās aprindās ir zudušas ilūzijas par to, ka Ukraina tiks ātri sakauta un kapitulēs. Izdevums “Forbes” aprēķinājis, ka ukraiņu spēki iznīcinājuši Krievijas militāro tehniku 17 miljardu ASV dolāru vērtībā.
“Ir cietis arī Krievijas imidžs un Krievijas bruņoto spēku imidžs par otru spēcīgāko armiju pasaulē,” norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.
Krievija radījusi draudus drošības situācijai Eiropas kontinentā, sabojājusi attiecības ar Eiropas Savienības un NATO valstīm. Faktiski nonākusi izolācijā.
“Krievijas agresīvais imperiālisms vairs nav noslēpjams. Krievija tādā ziņā sevi padarījusi par toksisku. Daudzas valstis pārskata savas saites ar Krieviju, sadarbību un uzdod jautājumu, vai sadarbība ar Krieviju šobrīd ir iespējama,” sacīja Balodis.
“Krievijai ir izdevies, izmantojot Ķīnas, Indijas, Indonēzijas un vairāku citu relatīvi lielu ekonomiku atbalstu. Piemēram, Indija intensīvi iepērk Krievijas naftu. Krievijai ir izdevies izvairīties no tā, ka ekonomisko sankciju rezultātus ļoti sāpīgi izjustu plašāki iedzīvotāju slāņi. It īpaši pilsētās,” norādīja Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Ojārs Skudra.
Rietumu sankcijas gan turpinās žņaugt Krievijas ekonomiku, jo sarūk investīcijas, pakalpojumu un preču pieejamība. Turklāt Eiropas Savienība virzās uz enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un citiem dabas resursiem.
“Tas Krievijai nozīme zaudēt ne tikai ienākumus, bet arī ietekmi, jo enerģētika Krievijai ir ietekmes instruments pirmajā vietā,” norādīja Balodis.
Eksperti sliecas uzskatīt, ka iedzīvotāju noskaņojums Krievijā nav mainījies. Vladimiru Putinu un karu Ukrainā joprojām atbalsta vairākums iedzīvotāju. Bet opozīcija ar vajāšanas metodēm iebiedēta un spiesta klusēt. Par sabiedrības radikalizāciju pagaidām nevar runāt.
Kremlis ir panācis, ka valstij ir monopols informatīvajā telpā, tādējādi nodrošinot, ka Maskavas oficiālā pozīcija, oficiālā informācija par karu ir vienīgā, kas plaši pieejama.
Kas pusgada laikā noticis karā Ukrainā? Lasi šeit.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
