Eksperts: Kremlim ir bīstami, ja Krievijas iedzīvotāji izmanto ārvalstu informācijas avotus

Kremlim ir bīstami, ja Krievijas iedzīvotāji ziņas par karu Ukrainā iegūst no ārvalstu informācijas avotiem, aģentūrai LETA vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viņaprāt, Kremļa aktīvas propagandas veikšana un agresija pret iedzīvotājiem, kuri protestē, liecina par tā vājumu.

"Kremlim bija plāns veikt cita veida karu, taču tam, kas Ukrainā notiek tagad, Krievijas sabiedrība nav gatava. Kremlim bija nepieciešams radīt alternatīvo realitāti," skaidroja Sārts.

Viņaprāt, Kremlis bija iecerējis, ka karš Ukrainā būs ātrs, tad tas varētu publicēt, kā ukraiņi "atbrīvotājus" sagaida ar ziediem.

Tādēļ Sārts uzskata, ka Kremlim ir ārkārtīgi bīstami informācijas avoti, kas nenāk cauri tā propagandas mašinērijai. "Informācija no ārpuses var parādīt pretējo ainu. Protams, tā parādīsies, jo kritušo un liecinieku no Krievijas nav maz," pārliecināts eksperts.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors domā, ka Kremļa radīto alternatīvo realitāti noturēt ilgtermiņā nav iespējams. "Kremlim tagad šo fonu noturēt ir svarīgi tik ilgi, līdz Ukraina padotos. Šaubos, vai šīs laika līnijas sakritīs."

Viņš atzīmēja, ka Krievijas iedzīvotājiem, kas ilgstoši ticējuši Kremļa propagandai Krievijas kanālos, citādi viedokļi un citas pasaules pieņemšana nozīmētu savu uzskatu sagraušanu, kas kaimiņvalstī nākotnē esot visai ticams pavērsiens.

Tomēr ne vienmēr, cilvēkiem parādot patiesību, izdodas mainīt viņu pārliecību.

Uz jautājumu, cik ilgi Krievijas iedzīvotāji ir gatavi tolerēt Kremļa īstenoto agresiju, Sārts atbildēja, ka līdz ar informācijas "piegriešanu", palielinās represijas pret tiem, kuri vēlas protestēt.

"Tas ir apmēram tā - ja katlā, kurā ir spiediens, tam virsū uzliek vēl stingrāku vāku, spiediens katlā būs lielāks, un lielāka iespēja katlam sprāgt. Kad tas notiks, mēs to pateikt gan nevaram," komentēja eksperts.

Kā ziņots, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Tikmēr Krievijas varasiestādes medijos turpina izplatīt nepatiesu un sagrozītu informāciju, cenšoties attaisnot tās iebrukumu Ukrainā. Lai slēptu no sabiedrības patiesību, Krievijā par viltus ziņām pasludināta jebkura informācija, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot diktatora Putina uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt