Andžāna vērtējumā līdz šim izskanējušas ziņas, ka Krievija lūdz Ķīnai atbalstu – militāru un arī citu – varētu būt pietiekami patiesas. "Abas valstis – Krieviju un Ķīnu – vieno naids pret Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV)," piebilda eksperts.
"Ķīnas ietekme var būt milzīga, pērkot no Krievijas vairāk energoresursus, ja Rietumi tos nepērk, tātad dabasgāzi, jēlnaftu, citus derīgos izrakteņus. Tāpat arī, apgādājot [Krieviju] ar tehnoloģijām, arī politiski atbalstot," skaidroja eksperts.
Vienlaikus, eksperta vērtējumā, Ķīnas interesēs nav pašreizējās situācijas eskalācija un energoresursu cenu kāpums globālajā ekonomikā.
Viņš uzsvēra, ka Ķīnā ir otra lielākā pasaules ekonomika. "Ja kāds domā, ka Krievija ir otra lielvara, tad patiesībā lielvaras ir ASV un Ķīna. Krievija vienmēr ir bijis militārs milzis, arī politikas, zināmā mērā, bet tā ir ekonomisks punduris," skaidroja Andžāns.
Eksperts norādīja, ka Ķīna pašlaik esot dilemmas priekšā un tā sūta dažādus signālus, starp kuriem ir arī aicinājums karā iesaistītajām pusēm sēsties pie sarunu galda.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.
