Eksperts: Kazahstāna un Uzbekistāna baidās kļūt par Krievijas nākamo mērķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir satraucis Centrālāzijas valstu līderus. Maskavai šajās valstīs – Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā – ir liela ekonomiskā un politiskā ietekme, un sekas tai manāmas šo valstu piesardzīgajā attieksmē pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto agresiju.

Lai gan atsevišķas valstis ir paudušas kritiku Krievijas virzienā, tās publiski nevēlas pieslieties kādai no pusēm un nokļūt pa vidu Rietumiem un Krievijai, atzīst "Carnegie" domnīcas vecākais līdzstrādnieks Krievijas un Eirāzijas programmā Pols Stronskis. Atsevišķas valstis arī baidās, ka var kļūt par Putina nākamo mērķi. 

Intervija ar Polu Stronski
00:00 / 04:18
Lejuplādēt

Rihards Plūme: Kā jūs raksturotu Centrālāzijas valstu reakciju un nostāju uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā?

Pols Stronskis: Karš Centrālāzijas valstis noteikti pārsteidza. Tas nav kas tāds, ko tās gaidīja, un kas tāds, ko tās atbalsta. Bet tās attopas šajā savā ziņā "piesardzīgajā dejā", kur tās apzinās, ka tās atrodas pat sliktākā stāvoklī nekā Ukraina, un tām nepalīdzēs, ja tām uzbruks. Tādēļ tās neatbalsta karu, tās atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā tās izvairās no spēcīga Krievijas nosodījuma. Uz starptautiskās skatuves tās izvēlējušās vai nu neparādīties ANO, vai atturēties balsojumos. Karš noteikti tām lika saprast, ka Krievija nav īpaši uzticams partneris.

Ar kurām Centrālāzijas valstīm Krievijai šobrīd ir visciešākās attiecības?

Es domāju, ka Krievijai vissvarīgākā valsts ir Kazahstāna, kas ir lielākā ekonomika. Un otra svarīgākā ir Uzbekistāna, jo tur ir daudz iespēju, tā ir apdzīvotākā valsts un tā, ko Krievija virza uz Eirāzijas ekonomisko savienību. Bet, ņemot vērā ekonomikas stāvokli un aizsardzību, tās ir spējušas panākt nedaudz lielāku autonomiju, kā, piemēram, Tadžikistāna un Kirgizstāna. Es domāju, ka Kazahstāna un arī Uzbekistāna ir ļoti noraizējušās, ka tās var kļūt par nākamo mērķi. Kazahstāna šajā ziņā ir priekšgalā, ņemot vērā Krievijas medijus, un arī prezidents Putins vēsturē jau ir apšaubījis Kazahstānas teritoriālo integritāti. Un arī Uzbekistānai pastāv senas bažas par to, ka Krievija var censties sēt separātismu Karakalpakstānā.

Vai Centrālāzijas valstis, jūsuprāt, var samazināt atkarību no Krievijas, un vai tās vispār to vēlas?

Es domāju – tās noteikti to vēlas. Esam redzējuši attiecību atdzīvināšanu un stiprināšanu ar Turciju. Krievijai noteikti ir daudz ekonomiskās un maigās varas, bet šīs valstis noteikti vēlas sadarboties ar Turciju, arī ar Ķīnu. Bet tās staigā pa šauru līniju, jo tās nevēlas sanaidoties un ģeogrāfija neļauj tām pieslieties ļoti tuvu Eiropas Savienībai. Bet es teiktu, ka visas šīs valstis cenšas mazināt ekonomisko un drošības atkarību no Krievijas un iesaistīt ārpolitikā un ekonomikā citus ietekmīgus spēlētājus. Un kultūras jomā valstis cenšas mainīt alfabētu un mazināt Krievijas kultūras ietekmi.

No otras puses, vairākas no šīm valstīm ir kļuvušas par patvērumu Krievijas trimdai. Esam redzējuši lielu skaitu profesionāļu, kas ir devušies arī uz Centrālāziju, īpaši uz Kirgizstānu un Uzbekistānu. Tas savā ziņā ir ironiski. Iedomājoties šo valstu autoritārisma dabu, – [jāvērtē,] cik tālu ir attīstījies autoritārisms Krievijā, ja cilvēki dodas, piemēram, uz Uzbekistānu?

Kādas Rietumu noteiktās sankcijas pret Krieviju ir ietekmējušas Centrālāzijas valstis?

Sankcijas ir radījušas daudz ekonomisko grūtību. Ir ļoti grūti vietējiem importētājiem, eksportētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem īstenot darījumus, jo tas parasti bija darāms caur Krievijas bankām, bet tagad to darīt nevar, šīs valstis pārsvarā pakļaujas sankcijām. Redzam, ka naudas pārvedumi ir ietekmēti. Un arī pārtikas trūkums… Krievija šogad izvēlējās neeksportēt graudus. Šīs valstis nav tik sliktā situācijā kā Ziemeļāfrikā, bet reģionā, piemēram, maizei un citiem produktiem cenas ir stipri cēlušās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti