Viņš vērsa uzmanību uz to, ka nevienā sabiedrības līmenī Krievijā nav novērojams ievērojams skaits cilvēku, kas tam iebilstu. Viņš norādīja, ka protestējušo un no valsts aizbēgušo skaits Krievijā pārsniedz miljonu, kas ir tikai 1% no Krievijas sabiedrības.
"Karš ir būtiska daļa no krievu identitātes. Es teiktu, ka karš ir arī daļa no Krievijas nacionālās idejas. Krievija meklēja šo nacionālo ideju pēdējos 30 gadus un tai bija daudz kandidātu. Bet tad pienāk 2022. gads un Putins saka – "lūk, ir karš", un visa tauta dodas karā. Un es esmu pārsteigts, kā strādā administrācija, elite un reaģē sabiedrība. Vai esat redzējuši daudz pārbēdzējus elites, administrācijas vai lielāko uzņēmēju vidū? Nē! Visi bungu marša pavadībā soļo uz priekšu. Es šo valsti pētu jau 30 gadus un esmu pārsteigts, kā valsts iederas karā kā cimds ar roku."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
