Juridiski kādam ir izdevīgi, ka vienošanās "Minska 2" tiek saglabāta, taču militāri skatoties, frontes līnija mainījusies vien par pāris kilometriem, Latvijas Radio pastāstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvis Ainārs Lerhis.
Svarīgākie vienošanās punkti paredzēja atvilkt smago bruņojumu, sarīkot vietējās vēlēšanas, taču kaujas frontes līnijā turpinās un uguns 15.februārī nav pārtraukta, tādējādi nav izpildīts pat pirmais punkts, un pusgada laikā situācija tikusi tikai aizvien vairāk provocēta.
Apšaudes paliek intensīvākas, uguns nav pārtraukta, arī EDSO novērotāju misija nokļuvusi uz ugunslīnijas. Ukrainas puse mēģina risināt šos jautājumus demokrātiskā ceļā un cenšas dažādos veidos pildīt Minskas pamiera nosacījumus, taču militārie konflikti Austrumukrainā nav beigušies.
Donbasā atrodas lielas Krievijas regulārā karaspēka vienības, tostarp ap diviem, trim tūkstošiem Krievijas armijas virsnieku un Krievijas sauszemes spēku komandieru vietnieks, jaunāko informāciju zina stāstīt Ainārs Lerhis.
Uzbrukuma apmērs būs atkarīgs no rietumvalstu sankcijām pret Krieviju; vienlaikus rietumvalstis mēģina saprast, kurā brīdī sankcijas nav par lielu, lai Krievijas rīcību nepadarītu vēl neprognozējamāku.
Visticamāk, karš nebūs visas Krievijas-Ukrainas robežas garumā, bet gan samērā intensīvs kādā noteiktā vietā. Arī Minskas otrās vienošanās nepildīšanu Krievija varētu pamatot ar saistību nepildīšanu no Ukrainas puses.Vēl apmēram 20 Minskas vienošanās un Krievijas karaspēks varētu būt jau pie Berlīnes, sarkastiski teicis kāds no ārpolitikas ekspertiem, piebilda Lehris.
Viņš norādīja, ka tuvojas rudens, kad Krievijas bruņotajos spēkos notiks jauniesaukto uzņemšana un militārās aktivitātes varētu pastiprināties. Luganskā un Doņeckā jau tagad notiek rezervistu iesaukšana.
Nav izslēgts, ka jau tuvākajā laikā būs nepieciešama trešā Minskas vienošanās. Krievijai šāda situācija Austrumukrainā ir izdevīga, un Kreivija labprāt to paildzina ar dažādām sankcijām pret Ukrainu, tādējādi kontrolējot situāciju.