ĪSUMĀ:
- Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums darbojās no 1987. gada.
- ASV no tā izstājās augustā, tam sekoja arī Krievija.
- Abpusējās apsūdzības un jaunā situācija rada bažas par jaunu bruņojuma sacensību.
- Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START) beigsies 2021. gadā, nejūt vēlmi to pagarināt.
- Eksperts: vajadzētu jaunu, plašāku līgumu, iesaistot arī Ķīnu.
Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgumu (INFT) 1987. gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs. Saskaņā ar šo līgumu tika aizliegtas kodolgalviņas nestspējīgas raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 kilometriem. Rietumi uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti.
Augustā ASV oficiāli izstājās no līguma, un gandrīz vienlaicīgi ar Vašingtonu par līguma izbeigšanos paziņoja arī Maskava, kas savukārt notikušajā vaino Savienotās Valstis.
Amerikas Savienoto Valstu izstāšanās no līguma nenotika tādēļ, ka prezidenta amatu šobrīd ieņem Donalds Tramps, jo ASV jau iepriekš norādījušas uz līguma pārkāpumiem no Krievijas puses. Tā uzskata Latvijas Radio uzrunātais Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta Eiropas drošības programmas direktors Īans Entonijs. Viņš specializējies ieroču kontroles un kodoldrošības jautājumos un par šīm tēmām izdevis arī vairākas grāmatas.
„ASV jau pirms vairākiem gadiem saprata, ka Krievija nepilda līgumā noteiktās saistības. Par spīti tam, dalība līgumā tika turpināta, tomēr netika gūti ticami pierādījumi tam, ka Krievija atgriezīsies pie savu saistību izpildes nākotnē. Tādēļ, protams, tas tā nevarēja turpināties mūžīgi un kādā brīdī no jebkuras administrācijas puses sekotu kāda rīcība,” uzskata Entonijs.
Pēc eksperta domām, šāda līguma sabrukšana ir kārtējais trieciens globāliem centieniem uzturēt drošību pasaulē:
„Kad šāda veida līgums izjūk, īpaši, pusēm vienai otru apsūdzot, tas nav nekas labs, un būtu daudz labāk, ja puses ievērotu līguma saistības un tas turpinātu būt spēkā. Tam ir negatīvas sekas ne tikai Eiropas stratēģiskajai videi, bet arī globāliem centieniem ierobežot visbīstamākos ieročus pasaulē.”
Abām lielvarām izstājoties no līguma, pieaugušas bažas par jaunu bruņojuma sacensību. Vašingtona norādīja, ka paātrinās jaunu vadāmo un ballistisko raķešu sistēmu izstrādi un veica pirmos lidojumu izmēģinājumus raķetei, kāda vairāk nekā 30 gadus bija aizliegta saskaņā ar līgumu. Savukārt NATO paziņoja, ka centīsies izvairīties no jaunām bruņošanās sacensībām ar Krieviju un neizvietos kodolraķetes Eiropā, bet Krievija mudināja noteikt moratoriju vidējā darbības rādiusa raķešu izvietošanai. Starptautiskā miera pētījumu institūta pārstāvis gan uzsver – bruņojuma sacensība notiek jau vairākus gadus.
„Ja paskatāmies pagātnē, tad jau pēdējos desmit gadus daudzas valstis palielina savus tēriņus aizsardzībai. Tātad vienlaikus notiek gan šādu pasākumu īstenošana nacionālās drošības garantēšanai, gan bruņojuma ierobežošanas pasākumu vājināšana. Ja šo uztveram kā bruņojuma sacensības definīciju, tad jā, tā notiek jau kādu laiku un arī tagad,” klāsta Entonijs.
Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums bija viens no diviem nozīmīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma līgumiem. Savukārt otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju. Šī līguma termiņa beigas ir 2021. gadā, un, kā šķiet, nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.
Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta eksperts cer, ka puses līgumu tomēr pagarinās un tas būtu gan Vašingtonas, gan Maskavas interesēs. Viņš atzīmēja, ka
eksprezidenta Baraka Obamas laikā ASV mēģināja vienoties ar Krieviju par pasākumiem bruņojuma kontrolē, tomēr Maskava nebija ieinteresēta, jo veica savu spēku modernizāciju. Savukārt šobrīd šķietami esot otrādāk.
„Šobrīd mēs šķietami esam apgrieztā situācijā, jo ASV un NATO nākamo gadu laikā plāno attīstīt savus spēkus, tādēļ varētu būt, ka Rietumi šobrīd nav tik ieinteresēti uzlikt dažādus ierobežojumus bruņojuma kontrolē. Savukārt Krievijai argumenti par bruņojuma kontroli šobrīd varētu būt tuvāki nekā agrāk. Lielais izaicinājums ir atrast īsto brīdi, kurā saskan abu valstu intereses. Lai panāktu vienošanos, tas jāvēlas abām pusēm, ne tikai vienai no tām,” spriež Entonijs.
Viņš skaidro, ka līguma pagarināšanai nevajadzētu notikt tikai tādēļ, lai vilcinātu laiku, līdz arī šis līgums tiktu pārtraukts. Tā vietā pagarinājumu būtu jāizmanto, lai izveidotu kādu jaunu līgumu, kas paredzētu samazināt kodolarsenālu vēl vairāk. Savukārt citu valstu iekļaušana jaunā līgumā, pēc Entonija domām, būtu sarežģīta. Tā vietā
līgumā varētu iekļaut ne tikai stratēģiskos ieročus, bet arī cita veida bruņojumu, un šāda doma izskanējusi arī no ASV.
Eksperts minēja, ka Ķīna jau noraidījusi iespējas pievienoties jebkādiem bruņojuma ierobežošanas līgumiem, bet nākotnē tas būtu nepieciešams. Lai gan Krievijai un ASV ir pārliecinoši lielākais kodolarsenāls, arī citām valstīm, piemēram, Francijai un Lielbritānijai kādā brīdī vajadzēs pievienoties šīm un citām lielvarām kāda jauna līguma ietvaros. Eksperts gan nedomā, ka tas notiktu pārskatāmā nākotnē.
