„Ne jau viena pagale tikai deg. Ne jau tikai valdība un pie varas esošie politiķi ir vainīga pie tās vardarbības (..) Šinī gadījumā, es domāju, ka ES nevajadzētu vairot vardarbības eskalāciju,” uzsvēra Bukovskis.
Viņš uzsvēra, ka šis konflikts tomēr, visticamāk, nepāraugs nekontrolētā eskalācijā. „Ne viena, ne otra puse nav ieinteresēta konflikta tālākā eskalācijā. Gan valdībai, gan opozīcijai ir jāapzinās, ka ES nebūs priecīga par varu, pat, ja tā ir „proeiropeiska” un ja tā ir nākusi pāri līķu kaudzēm,” teica pētnieks.
Vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā Kijevā atkal izcēlās kaujas starp protestētājiem un miličiem un speciālo uzdevumu vienību „Berkut” kaujiniekiem. Tās ir līdz šim asiņainākās. Dzīvības ir zaudējuši 26 cilvēki, bet vairākiem simtiem cilvēku bija vajadzīga mediķu palīdzība. Starp bojāgājušajiem ir gan miliči, gan protestētāji.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pavēstījusi, ka Ukraina ir uz pilsoņu kara robežas. Satraukumu par notikušo izteikušas arī ES amatpersonas, savukārt Krievija notikušo vērtē kā revolūcijas mēģinājumu.
Sadursmes Kijevā un mazākā mērā citās pilsētas norit kopš 21.novembra pagājušajā gadā. Protestētāji norāda, ka viņi protestē gan pret Janukoviča vēlmi tuvināties Krievijai, nevis ES, gan pret korupciju Ukrainā un pastāvošo varu.
