Nākamsvētdien apritēs gads kopš postošās zemestrīces un cunami Japānā, kas izraisīja arī Fukusimas kodolkrīzi. Neilgi pirms gadadienas neatkarīga Japānas ekspertu komisija secinājusi, ka atomelektrostacijas avārijas sekas varēja būt daudz plašākas. Pastāvēja draudi, ka nāktos evakuēt arī Tokiju, kurā dzīvo vairāki desmiti miljonu cilvēku. Tikmēr pie pašas Fukusimas joprojām turpinās avārijas seku novēršanas darbi. Tur gatavojas cementēt jūras gultni.
Neatkarīgajā ekspertu komisijā ietilpst Japānas redzamākie zinātnieki un sabiedriskie darbinieki. Gatavojot ziņojumu par Fukusimas atomelektrostacijas avāriju, tika aptaujāti vairāk nekā 300 ekspertu un avārijas seku likvidācijā iesaistīto personu, tajā skaitā no valsts pārvaldes.
Gandrīz gadu pēc postošās katastrofas ekspertu ziņojumā izklāstīts, ka vēl briesmīgākas katastrofas sekas palīdzējusi novērst toreizējā premjerministra Naoto Kana noteiktā rīcība, kurš pirms pusgada atkāpās amata tieši Fukusimas avārijas dēļ. Noskaidrots, ka, situācijai atomelektrostacijā pasliktinoties, tās apsaimniekotājs TEPCO vēlējies pamest spēkstaciju un evakuēt tās darbiniekus. Taču Naoto Kans to aizliedza darīt, norādot, ka pretējā gadījumā TEPCO kā uzņēmums tiks sagrauts.
Eksperti secinājuši, ja valdības vadītājs šādu rīkojumu nebūtu devis, situācija Fukusimā būtu kļuvusi nekontrolējama un tam būtu katastrofālas sekas. Iespējams, obligātās evakuācijas zona būtu 170 km ap avarējušo spēkstaciju, kas ir vairāk nekā 8 reizes vairāk nekā patlaban. Savukārt brīvprātīgās evakuācijas zona varētu pārsniegt pat 250 kilometru apkārtni.
Tas tiešā veidā skartu ap 220 kilometrus no Fukusimas esošo pasaules lielāko metropoli Tokiju, kurā kopā ar tās piepilsētām dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku. Tādēļ tikuši izstrādāti plāni galvaspilsētas masveida evakuācijai, ja tas būtu nepieciešams.
Tikmēr Japānas valdība sākusi pārskatīt 20 kilometru rādiusā ap spēkstaciju izsludinātās aizlieguma zonas robežas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķās vietās Fukusimas atomelektrostacijas apkaimē tiks noteikts pastāvīgs apdzīvošanas liegums, jo tur radiācijas līmenis daudzkārt pārsniedz normu. Savukārt Fukusimas apsaimniekotāj uzņēmums TEPCO paziņojis, ka jūras gultni pie avarējušās spēkstacijas pārklās ar cementu vairāk nekā septiņu hektāru platībā. Veicot dzesēšanas darbus Fukusimā, daļa radioaktīvā ūdens nokļuva jūrā, un radioaktīvās daļiņas nogulsnējās gultnē. Zinātnieki pauduši bažas, ka okeāna straumes varētu piesārņot citas piekrastes zonas. Cementa slāņa biezums būs 60 centimetri, un gaidāms, ka tas jūras ūdens koroziju izturēs aptuveni 300 gadu.
Pēc pērnā gada katastrofas Japāna arī piedzīvojusi nopietnas izmaiņas enerģētikas sektorā. Pirms nedēļas tika apturēta vēl viena kodolreaktora darbība. Pēc tā slēgšanas Japānā strādā tikai divi no kopumā 54 kodolreaktoriem, un valstij nācies arvien vairāk pievērsties citiem enerģijas avotiem. Bet neskatoties uz uzticības zudumu kodolenerģijai visā pasaulē, Apvienotās Nācijas norāda, ka šogad savus pirmos kodolreaktorus gatavojas sākt būvēt vismaz piecas valstis- Vjetnama, Bangladeša, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija un Baltkrievija.
