Raķete palaista no Phenjanas, uzlidojot četrarpus tūkstošu kilometru augstumā, kas ir līdz šim labākais rādītājs. Stāvās trajektorijas dēļ tā nenolidoja tālu un iekrita Japāņu jūrā. Ziemeļkorejas valsts televīzija apgalvo, ka ar jauno raķeti var sasniegt ASV štatus, līdz ar to valsts ir sasniegusi savus kodolprogrammas mērķus.
Tas izraisīja tūlītēju Dienvidkorejas, Japānas un arī ASV nosodījumu. “Šobrīd pat vairs nevajag runāt hipotēzēs. Atkārtotie raķešu un kodolizmēģinājumi demonstrē, ka Ziemeļkoreja ne tikai apdraud ASV, bet mūsu sabiedrotos un visu reģionu,” paziņoja ASV jūras spēku seržants Antonijs Spadaro.
“Es gāju parunāties ar ASV karavīriem, jo gribu, lai viņi saprot, ka neviens negrib konfliktu ar Ziemeļkoreju, bet mums jāklausa virspavēlnieka komandai un jābūt gataviem cīnīties un uzvarēt, ja tas nepieciešams,” norādīja ASV armijas seržants Džons Veins Troksels.
Eksperti gan norāda – Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nav pašnāvniecisks. Viņš zina, ka karš ar ASV nozīmētu iznīcību viņa valstij. Čenuns pats apgalvo, ka viņa mērķis nav apdraudēt pasaules drošību, bet gan aizsargāt režīmu no ASV provokācijām. Parasti šie izmēģinājumi sakrīt ar laiku, kad reģionā notiek ASV un Dienvidkorejas mācības, kuras Phenjana prasījusi apturēt.
“Nedomāju, ka mērķis ir sanaidoties ar kādu. Domāju, ka viņiem ir absolūts terors no ASV uzbrukuma un ka viņi palielina kodolprogrammas attīstības tempu, lai sasniegtu tādu līmeni, ar ko var atturēt ASV no uzbrukuma,” sacīja militārās aizsardzības eksperts Denijs Deiviss.
Lai gan Ziemeļkoreja līksmo, ka kļuvusi par kodolvalsti, analītiķi uzskata, ka tā nav sasniegusi galveno mērķi – radījusi kodolgalviņu, kuru var veiksmīgi izmantot ar starpkontinentālo raķeti. Taču tas ir tikai dažu gadu jautājums. Tāpēc izmēģinājumi, gaidāms, turpināsies.
Neatkarīgi no tā, vai Ziemeļkorejas rīcībā ir vai nav šāda kodolgalviņa, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis par radītajiem draudiem Eiropai un paudis nepieciešamību un gatavību aizstāvēties.
Ziemeļkoreja šogad jau ir izšāvusi vairākas raķetes, arī tās pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti, tādējādi vēl vairāk palielinot spriedzi ap tās kodolprogrammu.
Starptautiskā sabiedrība līdz šim vairākkārt aicinājusi Ziemeļkoreju atbruņoties un mazināt kodolieroču un ballistisko raķešu radītos draudus. ASV prezidents Donalds Tramps pat izteica cerību, ka ASV nevajadzēs pielietot militāru spēku. Tomēr Ziemeļkoreja šos aicinājumus allaž ir noraidījusi.
