Īsumā:
- Vidējā temperatūra uz planētas aug straujāk, nekā paredzēja.
- Pusotra grāda pieauguma atzīmi var sasniegt starp 2030. un 2052. gadu.
- Apdraudēti var kļūt ne tikai ledāji, bet arī putnu un dzīvnieku sugas.
- Izmešu samazināšanas risinājumi nāks nevis no valdībām, bet gan no uzņēmējiem.
- Eiropas valstis Parīzes klimata vienošanos ievēro nopietnāk.
- Zemo izmešu ekonomika jāskaidro plašāk.
Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa jeb IPCC ziņojums parāda, ka pasaule nedrīkst pieļaut, lai vidējā temperatūra uz mūsu planētas paaugstinātos par vairāk nekā pusotru grādu. Un tas ir tikai par pusgrādu vairāk nekā šobrīd, jo cilvēki ar savu neapdomīgu rīcību ir panākuši, ka temperatūra jau ir pieaugusi par vienu grādu, salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu.
Tomēr viss vēl nav zaudēts, bet šāda pāreja prasīs krasas un straujas pārmaiņas visās dzīves jomās, apgalvo Lēvenes Katoļu universitātes klimata zinātņu profesors Žans Paskāls van Ipersels:
“Ja mēs turpināsim kā līdz šim, mēs pārsniegsim pusotra grāda atzīmi starp 2030. un 2052. gadu. Bet ziņojums arī pasaka, ka no tā vēl var izvairīties. Būtībā nākotne vēl joprojām ir mūsu rokās.”
Parīzes Klimata nolīgums, kas parakstīts 2015. gada nogalē, paredz, ka pasaules valstis apņemas darīt visu nepieciešamo, lai noturētu klimata sasilšanu zem diviem grādiem. Tomēr zinātnieki IPCC ziņojumā uzstāj, ka ar to ir par maz. Turklāt ar esošajiem izmešu apjomiem temperatūra varētu celties nevis par diviem, bet gan par 3-4 grādiem. Un tas apdraud ne tikai ledājus, bet arī dažādas putnu un dzīvnieku sugas. Arī cilvēkiem dzīvot kļūs krietni neērtāk, jo tādas parādības kā šīs vasaras sausums vai postošās vētras būs pavisam ikdienišķas.
Tādēļ, kā uzskata Romas kluba biedre Sandrīne Diksone-Deklēva, visām pusēm ir nepieciešams rīkoties straujāk:
“Zīmīgi ir tas, ka, lai nodrošinātu atmosfēras sasilšanu par pusotru, nevis diviem grādiem, nav obligāti nepieciešams ieguldīt vairāk naudas. Tā vietā mums ir jānovirza jau esošie līdzekļi citur, jo nauda jau ir pieejama. Un mums ir jāstrādā kopā, lai uzņēmējiem un investoriem tiktu doti skaidri signāli un mērķi, kas jāsasniedz.”
Eksperte uzstāj, ka daudzi risinājumi nāks nevis no valdībām, bet gan no uzņēmējiem, kuriem būs jāpielāgo savs bizness. Tomēr valdībām, tostarp Eiropā, būtu jāizvirza ļoti skaidri un ambiciozi mērķi.
Eiropas Savienība apgalvo, ka tās dalībvalstis jau tagad rāda piemēru visai pasaulei.
“Šovasar tika pieņemts ļoti nozīmīgs lēmums, kas skar Enerģētikas savienības pārvaldi. Tas uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm plānot izmešu apjomu ilgtermiņā, vismaz 30 gadus uz priekšu. Un tas dod arī Eiropas Komisijai nepieciešamos rīkus un metodoloģiju, lai varētu tam izsekot,” Eiropas Komisijas preses sekretāre Anna Kaisa Itkonena atgādina, ka Eiropā papildus izmešu samazināšanas mērķiem ir ieviesta arī ilgtermiņa plānošana.
Latvijā praktiska cīņa ar klimata pārmaiņām ne vienmēr tiek uztverta pozitīvi. To parāda kaut vai grūtības ar atkritumu šķirošanu, ēku siltināšanu, dzelzceļa elektrifikāciju un depozītu sistēmas ieviešanu plastmasas pudelēm. Nav vienkārši pierādīt arī pārmaiņu vajadzību transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā. Tomēr vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards vairākas reizes ir skaidrojis, ka Latvija jau ir samazinājusi izmešus vairāk nekā citas valstis:
“Es domāju, ka mums galīgi nav, par ko kautrēties. Mēs esam izdarījuši daudz vairāk, nekā Eiropa vidēji vēlas izdarīt. Bet
mums ir svarīgi saglabāt mūsu lauksaimniecību, saglabāt mūsu mežsaimniecību. Un tās, protams, ir papildu emisijas. Tā kā ir jāatrod līdzsvars.”
Tik tiešām, salīdzinot ar Indiju, Ķīnu, Brazīliju un ASV, Eiropa dara ļoti daudz cīņai ar šo nopietno problēmu. Kā zināms, ASV prezidents Donalds Tramps pat ir nolēmis, ka viņai valstij ir jāizstājas no Parīzes Klimata nolīguma. Un arī pārējo pieminēto valstu līderus līdz šim ir bijis grūti pārliecināt spert patiešām nopietnus soļus cīņā par izmešu samazināšanu.
Tomēr pāreja uz nākotnes ekonomikas modeli rada ne tikai zaudējumus, bet arī aizraujošas iespējas jauna biznesa veidošanai. Turklāt ieguvumi no tā var sasniegt pat 20 triljonus eiro. Bet šajā procesā būs arī zaudētāji.
“Lai nodrošinātu taisnīgu pārēju, ir jāsāk runāt ar tiem, kuri paliks zaudētājos no pārejas uz zemo izmešu ekonomiku. Tas nozīmē, ka mums būs jāstrādā ar ogļu industriju un mums būs jāstrādā ar ražošanas sektoriem, kuros ir grūti samazināt izmešus. Šādas sarežģītas sarunas ir nepieciešamas. Jo
pasaulē, kur pieaug populisms, mums ir jāspēj paskaidrot cilvēkiem, ka pāreja uz zemo izmešu ekonomiku viņiem būs krietni labāka nekā tā nedarīšana vai atlikšana uz vēlāku laiku,”
norāda Romas kluba eksperte Diksone-Deklēva.
Saikni starp klimata pārmaiņām un ekonomiku pirmdien pasvītroja arī Zviedrijas Nobela komiteja. Tā pasniedza Nobela prēmiju ekonomikā diviem ASV ekonomistiem – Viljamam Nordhausam un Polam Romeram par viņu pētījumiem ilgtspējīgas izaugsmes un klimata pārmaiņu jomā.
