Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Angelas Merkeles uzvara vēlēšanās ir ļoti pārliecinoša un pat sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām tik labus rezultātus nesolīja. Kristīgi demokrātiskās savienības un tās māsas partijas Kristīgi sociālās savienības kopā iegūtie 41,5% balsu ir kāpums par nepilniem 8%, salīdzinot ar 2009.gadu, un šis ir labākais partiju sniegums kopš 1990.gada. Acīmredzot, lielu nozīmi ir spēlējuši tie vēlētāji, kuri savu izvēli ir izdarījuši pēdējā brīdī.
Taču AngelasMerkeles uzvara un turpmākais darbs noteikti nebūs tāds pats kā iepriekš. Parlamentā nav iekļuvusi līdzšinējās koalīcijas partnere Brīvo demokrātu partija, kas ieguvusi vien 4,8% balsu, un tas ir popularitātes kritums par gandrīz 10%. Un tā kā kristīgajiem demokrātiem vieniem pašiem nav izdevies iegūt absolūto balsu vairākumu parlamentā, būs jāmeklē jauni koalīcijas partneri.
Visticamāk, ka tie būs pašlaik opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kas salīdzinot ar 2009.gadu savu pārstāvniecību ir palielinājuši par nepilniem 3%, iegūstot 25,7% balsu. Partijas līderis un kanclera amata kandidāts Pērs Šteinbriks neilgi pēc rezultātu paziņošanas gan norādīja, ka tā uzreiz sociāldemokrāti valdībā nerausies.
„Bumba ir Angelas Merkeles laukuma pusē. Es šajā situācijā nevaru pieņemt kaut kādus lēmumus un arī to nedarīšu," sacīja Pērs Šteinbriks.
"Viņa ir vēlēšanu uzvarētāja. Ja Kristīgi demokrātiskā savienība būtu ieguvusi absolūto vairākumu, tā varētu valdīt viena pati. Mana partija ir gatava apspriesties par kopīgu politiku, vai arī būt spēcīga opozīcijas partija,” norādīja sociāldemokrātu līderis.
Kā norāda analītiķi, tad sarunas par lielās koalīcijas veidošanu var pamatīgi ieilgt un tās var turpināties pat mēnesi. Galu galā, sociāldemokrāti ir ieinteresēti no šīs valdības dabūt pēc iespējas vairāk, ieskaitot, piemēram, finanšu ministra posteni. Tas nozīmētu, ka Angelai Merkelei var nākties pieņemt daļu no savu konkurentu politikas, piemēram, piekrist minimālās algas celšanai un augstākiem nodokļiem bagātākajiem vāciešiem. Pret abiem šiem jautājumiem viņa asi iebilda savas kampaņas laikā.
Citi eksperti arī atzīst, ka sociāldemokrātu iesaistīšanās koalīcijā interesētu daudzas citas Eiropas valstis, kas cer, ka Vācija varētu nedaudz mīkstināt savu nostāju diezgan pretrunīgi vērtētās taupības politikas jautājumos.
Ja turpina par nākamo Vācijas parlamenta sastāvu, tad tajā darbosies vēl divas kreisi noskaņotās partijas – Kreisie un zaļie, kas ieguvuši attiecīgi 8,6% un 8,4% balsu. Ar katru no šīm partijām veidot koalīciju Merkelei būtu vēl grūtāk, ja ne pat pilnīgi neiespējami.
Taču eksperti gan pirms vēlēšanām, gan arī tagad pēc tām ar lielu uzmanību seko eiroskeptiskajai partijai „Alternatīva Vācijai”, kurai iekļūšanai parlamentā pietrūka vien 0,3%. Šī partija pat tiek dēvēta par jaunajiem brīvajiem demokrātiem, taču tās līderis Bernds Luke šādus apgalvojumus noliedz: „Mēs neesam jauni brīvie demokrāti, mēs esam jauna tautas partija. Šajās vēlēšanās mēs redzējām, ka mūs atbalsta visa politiskā spektra pārstāvji. Lai arī mēs Bundestāgā neiekļūstam, mēs turpināsim aktīvi strādāt ar citām partijām un runāt ar visiem, kuri ir gatavi atteikties no eiro glābšanas politikas.”
Kļūšana par jaunu tautas partiju nozīmē to, ka turpmākajos mēnešos "Alternatīva Vācijai" tikai pastiprinās savas aktivitātes, lai veiksmīgi startētu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un šeit ir pamats nervozēt arī lielākajām partijām, jo "Alternatīva Vācijai" ir pierādījusi, ka Vācijā ir spēcīga vidusšķira, kas nav apmierināta ar līdzšinējo eiro krīzes politiku.
Visticamāk, eiro krīzes jautājums politiskajā dienaskārtībā atgriezīsies jau vistuvākajā laikā, jo arvien biežāk izskan runas par to, ka Grieķijai būs nepieciešams nākamais glābšanas finansējums un Vācijai šeit atkal būs jāspēlē vadošā loma. Angelas Merkeles valdību gaida arī citi izaicinājumi, piemēram, joprojām pieaugošais valsts parāds, godīgas algas, iedzīvotāju līdztiesība, sociālās aprūpes un veselības apdrošināšanas sistēmas sakārtošana, aktuālie bēgļu jautājumi un pāreja uz zaļo enerģiju. Visi šie izaicinājumi, visticamāk, uzliks lielāku slogu uz nodokļu maksātāju pleciem un tas viss norāda arī uz to, ka pašreizējais Vācijas ekonomiskais brīnums drīzumā var saskarties ar nopietnām grūtībām.
