Panorāma

Kūtsmēslu krātuvēm pagarinās pārejas periodu

Panorāma

"Migla" Latvijas Nacionālajā teātrī

Bažas par Vācijas ekonomiku

Eksperti: Vācijā ir nevis recesija, bet gan attīstības tempu samazināšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēdējā laikā izskan runas par iespējamu ekonomiskās krīzes atkārtošanos. Pierasts par problēmvalstīm saukt Grieķiju, Portugāli, Itāliju. Taču pavisam negaidīti ekonomikas vājuma pazīmes izrādījusi Vācija, kas līdz šim uzskatīta par Eiropas ekonomikas vilcējspēku.

Berlīnes veikalos, kafejnīcās laužu nav kļuvis mazāk un nekas neliecina, ka ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Vācijas ekonomiskās izaugsmes prognozes ir mainītas – un mainītas uz leju. Prognoze šim gadam bija plānota 1,9% - tagad pazemināta uz 1,3%.

Vācijas ekonomikas bremzēšanās ir iemesli jāmeklē ārpus Vācijas – tā uzskata eksperti.

"Vācijas galvenais eksporta tirgus ir ES ar grūtībās nonākušo Franciju, Itāliju un Spāniju – tas, protams, iespaido Vācijas ekonomiku. Viens gan ir skaidrs - eirokrīze vēl nav beigusies – nevajag sevi muļķot," nosaka izdevuma “Starptautiskā politika” galvenā redaktore Silke Tempela.

Vēl viens Vācijas ekonomiku bremzējošs faktors ir arī sankcijas pret Krieviju, lai gan vācu ekports uz Krieviju nav bijis liels – apmēram 3% ko kopējā apjoma un tas samazinājies vēl pirms sankcijām. Pat luksusa auto BMW un "Mercedes" ražotāji nesūdzas par eksporta kritumu, lai gan Krievijas tirgus nu ir slēgts. "Sankcijas nav galvenais iemesls, kāpēc Vācija pieredz lēnāku izaugsmi, bet tā ir daļa no kopējās bildes. Ja ekonomiskā izaugsme samazināsies Ķīnā – tad gan tas ietekmēs Vāciju un vairāk nekā sankcijas pret Krieviju," vērtē vecākais pētnieks Ķelnes vācu ekonomikas izpētes institūtā Klauss Hainers Rols.

Vācija pati par savu ekonomiku nesūdzas – tā turpina augt, bet lēnāk nekā gribētos citām Eiropas valstīm, kuras vienmēr Vāciju uzlūkojušas kā Eiropas ekonomikas vilcējspēku.

"Nodarbinātība turpina pieaugt, iekšējais tirgus Vācijā ir bez izmaiņām, pat ražošanas uzņēmumi neatlaiž cilvēkus – iedzīvotājus tas neskar. Mums šeit nesākas recesija, tikai palēninās izaugsme," piebilst Rols.

Bezdarbs Vācijā ir viszemākais Eiropā – nepilni 5% un nodarbinātība pat pieaug. Tiesa gan – vidējā alga pēdējos gados pat nav pieaugusi, jo radītas daudz jaunu darba vietu tieši ar zemām algām.

Toties arvien biežāk te redzami streiki. Pārsvarā sreiko transporta darbinieki – piemēram tagad vairākas dienas ilgst vilciena vadītāju streiks Berlīnē, kas  paralizējis dzīvi galvaspilsētā.

Eksperti aprēķinājuši, ka šādi vairāku dienu streiki rada 100miljonu eiro dienā lielus zaudējumus valsts  ekonomikai. Vācijas ekonomika joprojām ir gana spēcīga, lai šādus pārbaudījumus izturētu. Daudz grūtāk tai ir izturēt savu kaimiņu – Francijas, Itālijas un Spānijas ekonomisko mazspēju.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti