Kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci
Kāda ir atšķirība starp kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīdu?
Kara noziegums ir kara vešanas noteikumu pārkāpums. Pēc Otrā pasaules kara tika pieņemtas Ženēvas konvencijas, kuras, piemēram, paredz, ka nedrīkst nogalināt karagūstekņus, izmantot aizliegtos ieročus, tostarp ķīmiskos, vai tīši nogalināt civiliedzīvotājus. Kara noziegums ir arī publiskas un vitāli nepieciešamas infrastruktūras iznīcināšana. Piemēram, slimnīcu vai dzīvojamo kvartālu apšaude.
Savukārt noziegumi pret cilvēci ir saistīti ar darbību okupētajās teritorijās. Tā ir plaša un sistemātiska vēršanās tieši pret civiliedzīvotājiem saskaņā ar plānveida politiku. Saistībā ar šo nozieguma veidu svarīgi ir pierādīt tieši sistēmisku raksturu, norādīja LTV uzrunātie eksperti.
Gan kara noziegumu, gan noziegumu pret cilvēci pazīmes ir saskatāmas Krievijas sāktajā karā Ukrainā.
“Vairāku desmitu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju deportācija no okupētajām teritorijām ir gan noziegums pret cilvēci, gan kara noziegums. Veido noziegumu kopību. Šī viena darbība faktiski kvalificējas kā abi noziegumi kopā,” norādīja Latvijas Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors Māris Lejnieks.
Pierādījumu vākšana – laikietilpīgs process
Bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Uldis Ķinis par kara noziegumiem zina daudz. No 2008. līdz 2011. gadam viņš bija ad litem jeb tiesnesis uz laiku ANO Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara tribunālā.
“Un es tiešām gribu parādīt cilvēkiem, lai viņi vienkārši saprot, ko nozīmē spriedums. Tas ir tūkstoš pieci simti lappušu dokuments,” pastāstīja Ķinis.
Ķinis zināja stāstīt, ka pierādījumu vākšana ir laikietilpīgs process. Dienvidslāvijas tribunāla gadījumā to atviegloja pieeja visiem vajadzīgajiem dokumentiem.
“Šim tribunālam bija, teiksim, ekskluzīva jurisdikcija par visu Dienvidslāvijas teritoriju. Tas nozīmē, ka tiklīdz karš bija beidzies, tad momentā ANO izmeklētāji bija iekšā. Izdarīja kratīšanas visos prezidenta birojos un visās ministrijās, visās karaspēka daļās, izņēma visu pierādījumu paketi,” pastāstīja Ķinis.
Turklāt svarīgi pierādīt ne tikai kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci tehnisko pusi, bet arī tā dēvēto komandķēdi. Proti, kurš kam un kādas deva pavēles.
Genocīds?
Saistībā ar karu Ukrainā publiskajā telpā bieži runā arī par genocīdu. Tas ir kādas nacionālas, etniskas, reliģiskas grupas vai rases pilnīga vai daļēja iznīcināšana. Ukrainā tas pagaidām nav saskatāms.
“Jo ilgāk iet karš, jo augstāks ir šis naids. Ja tiešām kādam ienāks prātā iznīcināt ukraiņus tāpēc, ka viņi ir ukraiņi, tad mēs varēsim runāt par genocīda pazīmēm. Pagaidām man liekas, ka tik tālu šis savstarpējais naids vēl nav aizgājis,” sacīja Lejnieks.
Kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdam noilguma nav, lai tiesātu par to pastrādāšanu.
Turklāt šādiem noziedzīgiem nodarījumiem piemēro universālo jurisdikciju. Praktiski tas nozīmē, ka Latvijas prokuratūrā var vērsties cietušie no Ukrainas un Latvijas valstij ir pienākums uzsākt procesu.
KONTEKSTS:
Aprīļa Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kijivas apkārtnes, Bučā atklājies pret civiliedzīvotājiem pastrādātā slaktiņa apmērs. Ielās mierīgo iedzīvotāju līķi. Arī tādi, kuriem rokas sasietas aiz muguras. Pilsētas iedzīvotāji stāstīja, ka to paveikuši Krievijas karavīri.
Slaktiņu Bučā nosodījušas daudzas pasaules valstis un aicināja ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju.
Ukraina paziņojusi, ka vissmagākā situācija civiliedzīvotāju upuru ziņā ir Borodjankā. Tāpat daudz civiliedzīvotāju upuru ir Sumu, Černihivas un Harkivas apgabalos.
