Piemēram, socioloģe Inta Mieriņa uzsvēra, ka agrāk ASV viens cilvēks varēja nodrošināt iztiku visai ģimenei. Savukārt šobrīd smagi jāstrādā visiem. Tāpat ir pieaugusi ienākumu atšķirība amerikāņu vidū.
Līdzīgu viedokli pauda arī žurnālists Juris Paiders, kurš norādīja, ka ekonomiskie labumi ir aizplūduši uz Kaliforniju un Austrumkrastu. Taču ASV vidienē dzīve nemaz nav tik laba, un tieši tur daudzi varētu būt par Trampu, viņš piezīmēja.
Ekonomisko aspektu minēja politoloģe Žaneta Ozoliņa. Viņa demokrātu kandidāti uz ASV prezidenta amatu Hilariju Klintoni atzina par upuri pašreizējā ASV prezidenta, demokrāta Baraka Obamas astoņu gadu prezidentūras politikai. Proti, cilvēki Obamu ievēlēja uzticoties viņa agrāk izteiktajiem racionālajiem ierosinājumiem un kvalitatīvajiem spriedumiem, cerot, ka viņš spēs atrisināt ASV sociālekonomiskos jautājumos. Tomēr tas nav noticis.
Vienlaikus gan visi diskusijas dalībnieki atzina, ka Tramps precīzi spēj uzrunāt publiku, nekautrējas būt politnekorekts, kas daļai sabiedrības ir patīkami, jo no politkorektuma daudzi ir noguruši. „Mums ir milzums daudz tematu, kurus it kā inteliģents cilvēks nedrīkst runāt,” sacīja reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks. Savukārt Tramps, pēc viņa teiktā, uzvedas un runā tā, ka viņu par šo politnekorektumu ir pat grūti apvainot. „No viņa var sagaidīt jebko, un tas ir pat sava veida kapitāls,” sacīja Stendzenieks.
Vēstīts, ka novembra sākumā gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanās piedalīsies divi kandidāti: Klintone un Tramps. Lai arī vēl nesen, atbilstoši socioloģiskajām aptaujām, lielāku popularitāti ASV pilsoņu vidū baudīja Klintone, šobrīd Tramps jau ir kļuvis populārāks.
