„Viņš ir labāks kandidāts, kam ir lielākas izredzes un kurš lieliski spēj būvēt tiltus, apvienot cilvēkus,” tā sacīja Vācijas sociāldemokrātu līdzšinējais līderis Zigmārs Gabriēls, atdodot partijas līdera vietu un iespēju kandidēt uz Vācijas kanclera amatu bijušajam Eiropas Parlamenta prezidentam Šulcam, kurš līdz ar augstā amata termiņa beigām ir atgriezies Vācijā. Lai gan Šulcs iepriekš bija paziņojis, ka nekandidēs uz valdības vadītāja amatu, viņš pavēstīja, ka "ar lepnumu un pazemību pieņem šo ārkārtīgo pagodinājumu".
Šulca kandidatūra vēl jāapstiprina partijas balsojumā, un tas paredzēts svētdien, 29.janvārī, taču tā tiek uzskatīta vienīgi par formalitāti.
Šulca iespējas plaši vētī rietumvalstu mediji, norādot uz viņa vājajām un spēcīgajām pusēm. Britu izdevums „The Telegraph” raksta, ka Šulcam ir maza pieredze pašmāju politikā, jo pēdējos vairāk nekā 20 gadus viņš ir bijis prom no tās, taču viņam ir lielas ambīcijas, un viņš jau iepriekš ir pavēstījis, ka savu Eiropas Parlamenta gaiteņos gūto pieredzi lieliski varētu izmantot pašmāju arēnā.
Šulcs ir pārliecināts Eiropas Savienības idejas aizstāvis, tādēļ
britu mediji viņu jau tagad dēvē par Lielbritānijas izstāšanās procesa jeb „Brexit” lielāko murgu.
Šajā ziņā Šulcs un pašreizējā Vācijas kanclere, kristīgā demokrāte Merkele ir ļoti līdzīgi. Šulcs allaž ir atbalstījis arī Merkeles atvērto durvju politiku bēgļiem un imigrantiem. Un tas, kā norāda eksperti, Šulca pozīcijas savā ziņā padara grūtākas, jo viņam būs jāspēj rast no Merkeles atšķirīgs vēstījums, lai viņš kļūtu pamanāms saviem vēlētājiem.
Analītiķi pagaidām ir piesardzīgi minēt Šulcu kā patiešām bīstamu konkurentu Merkelei.
Saskaņā ar jaunākajiem aptauju datiem, par Merkeles kristīgajiem demokrātiem gatavi balsot ir 37% vēlētāju, bet par sociāldemokrātiem – 21%.
Eksperti gan norāda, ka, Gabriēlam atdodot savu vietu Šulcam, sociāldemokrāti ir rīkojušies tālredzīgi, un tas no partijas popularitātes un izredžu viedokļa ir bijis ļoti pareizs solis.
Politiskajā cīņā, protams, iesaistās arī citi spēki. Piemēram, par eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" patlaban gatavi balsot aptuveni 15% vēlētāju. Šajā ziņā politiskā aina Vācijā ir labvēlīgāka ierastajām politiskajām partijām, atšķirībā, piemēram, no Francijas, kur eiroskeptiķi, gatavojoties prezidenta vēlēšanām, gūst arvien lielākus panākumus.
Jau ziņots, ka Šulcs 24. novembrī oficiāli paziņoja, ka grasās iesaistīties Vācijas nacionālajā politikā un tas tiks darīts pēc EP prezidenta amata pilnvaru beigām. Viņš apstiprināja, ka kandidēs nākamgad gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās.