Eksperti: Spriedze NATO un Krievijas attiecībās ievērojami pieaugusi

Spriedze NATO un Krievijas attiecībās kopš martā notikušās Krimas aneksijas ievērojami pieaugusi, secināts Eiropas drošības jautājumu ekspertu slēdzienā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Eksperti no Eiropas līderu biedrības kodolieroču neizplatīšanai un atbruņošanai pēdējo astoņu mēnešu laikā fiksējuši aptuveni 40 potenciālus incidentus starp Krieviju un NATO dalībvalstīm.  

Eksperti kā īpaši bīstamus atzīmējuši 11 incidentus, tai skaitā Igaunijas drošības dienesta virsnieka Estona Kohvera aizturēšanu un incidentu ar it kā Krievijas zemūdenes meklēšanu pie Zviedrijas krastiem.  

Tāpat martā atzīmēts gadījums, kad aviokompānijas SAS pasažieru lidmašīna ar 132 cilvēkiem, kura bija ceļā no Kopenhāgenas uz Romu, pēdējā brīdī izvairījusies no sadursmes ar Krievijas izlūklidmašīnu, kas bija atslēgusi identifikācijas sistēmas. No sadursmes izdevies izvairīties, pateicoties labai redzamībai un pilotu uzmanībai.  

Savukārt septembra sākumā Krievijas stratēģiskie bumbvedēji trenējušies spārnoto raķešu triecieniem netālu no Kanādas. Krievijas lidmašīnas nav ielidojušas Kanādas gaisa telpā, taču to darbība vērtējama kā provokācija.

Krievijas mācībās piedalījušies arī iznīcinātāji – pārtvērēji ar tālu darbības rādiusu. Septembrī Melnajā jūrā virs Kanādas fregates „Toronoto” 300 metru augstumā lidojusi Krievijas lidmašīna, kuģa apkalpe uz to notēmējusi, taču tālāk nerīkojās, jo lidmašīna nebija bruņota ar raķetēm.  

Eksperti aicina abas puses būt savaldīgām, atzīmē BBC.

Iepriekš NATO paziņoja, ka šogad alianses aviācija vairāk nekā 100 reizes devās pārtvert Krievijas lidmašīnas, un tas ir aptuveni trīs reizes biežāk nekā pērn.

Krievijas militārie eksperti savukārt uzskata, ka šāda aktivitāte ir adekvāta atbilde uz rietumvalstu aviācijas darbību, turpinot izlūklidojumus pie Krievijas robežām. 

Aprīlī NATO paziņoja, ka aptur visa veida militāro un civilo sadarbību ar Krieviju. 

Jau ziņots, ka spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Krimas pussalu Ukrainā un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai Ukrainā apturētu Krievijas agresiju, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt