Oficiālas iestāšanās vēstules vēl nav nosūtītas, un publiskajā telpā izskan dažādi datumi, bet NATO ģenerālsekretārs jau paziņojis, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanas militārajai aliansei varētu notikt samērā raiti.
Uz to, ka šis process varētu notikt bez aizķeršanās, norāda arī Latvijas Televīzijas uzrunātie politikas eksperti, kuri atzīst, ka no Somijas dalības NATO iegūs ne tikai Somija, kurai būs pieejama NATO palīdzība, ja būs tāda nepieciešamība, bet arī NATO, iegūstot ļoti nopietnu partneri.
"Es domāju, ka rodas situācija, kurā visi ir ieguvēji. Pirmkārt, jau jāsaka, ka no šīs iestāšanas ieguvējs ir NATO. Otrkārt, tas ir Baltijas jūras reģions, kas tiek spēcināts, un treškārt, ieguvējs ir pati Somija,"
ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai saka kādreizējais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.
"Iemesls šim ir ļoti vienkāršs – mums ir viena no lielākajām armijām Eiropā ar 900 000 rezervistu, 280 000 cilvēku, kurus varam pāris dienu laikā mobilizēt. Mums ir vairāk nekā 60 iznīcinātāji F-16 un esam nopirkuši 64 iznīcinātājus F-35, kā arī mums ir dažādi pretraķešu ieroči. Esam aizvadījuši kopīgas mācības ar NATO partneriem, un tās notikušas arī nesenā vēsturē.
Es gribētu teikt, ka mēs esam spējīgāki nekā dažas jau esošās NATO dalībvalstis, tāpēc uzskatu, ka no šī iegūs visi reģioni Ziemeļeiropā, kā arī Baltijas valstis,"
uzskata Stubs.
Jautāts par to, kā ir ar Somijas neitralitātes statusu gan laikā pirms Krievijas sāktā kara, gan pašlaik, bijušais premjers norāda, ka neitralitātes doktrīna ir atcelta jau pēc Aukstā kara.
"Aukstā kara laikā neitralitāte bija ļoti nepieciešama, jo atradāmies blakus lielam agresoram, kas tajā laikā bija Padomju Savienība.
Es personīgi uzskatu, ka kopš 1970. gadiem mēs esam gājuši ceļu, lai valsts arvien vairāk integrētos Rietumu sistēmā. Un pašlaik mēs esam gatavi spert pēdējo soli un iestāties NATO. Protams, runas par Somijas iestāšanos ir bijušas arī manā valdības laikā, bet toreiz mēs bijām mazākumā. Viss mainījās šī gada 24. februārī, kad Putins sāka karu Ukrainā," saka Stubs.
Sabiedrības atbalsts, lai valsts kļūtu par NATO dalībvalsti, ir aptuveni 65%, un Somijas prezidents jau paziņojis, ka referendums par šo soli nenotiks. Vienlaikus ar tuvināšanos NATO Somija pieredz ne tikai dažādas provokācijas no Krievijas puses, piemēram, gaisa telpas pārkāpšanu, bet arī uzbrukumus kibervidē. Neskatoties uz to, ka Somijas kibertelpa tiek uzskatīta par drošu, eksperti mudina saglabāt modrību.
"Ir skaidrs, ka pašlaik ir laiks, kad Somijai ir jābūt īpaši uzmanīgai un gatavai. Laiks, kad Somija ir ceļā uz NATO un kas ar to arī rezultēsies, ir ļoti riskants daudzos aspektos, bet jau tagad ir skaidrs, ka centieni uzbrukt kibertelpā nebeigsies. Un tas nebeigsies arī ar valsts iestāšanos NATO. Ir svarīgi uzturēt šo drošības līmeni un arī informēt par to sabiedrību," saka Eiropas Kiberdrošības izcilības centra vadošais eksperts Rasmuss Hindrens.
Eksperti nav vienisprātis par to, kad noticis sabiedrības un valsts pagrieziena punkts, kas novedis pie lēmuma par valsts iestāšanos NATO. Pagrieziena punkti ir bijuši vairāki. Somijas Ārpolitikas institūta vadošā pētniece Sinikuka Sāri norāda, ka tas noticis jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimas pussalu.
"Es domāju, ka Somija ir vairāk kā drošības sniedzējs, nevis patērētājs. Mēs noteikti varēsim sadarboties Baltijas jūras reģiona drošības nodrošināšanā un Ziemeļeiropā.
NATO iegūst no šī, bet dalībvalsts statuss un NATO līguma 5. pants arī mums sniegs šo atbalstu, lai apdraudējuma gadījumā Somija būtu vienlīdzīgā līmenī ar Krieviju," atzīst Somijas Ārpolitikas centra vadošā pētniece Sinikuka Sāri.
Pašlaik Somijas publiskajā telpā izskan trīs potenciālie datumi, kad varētu tikt oficiāli paziņots par valsts lēmumu iestāties NATO. Arī eksperti ir pārliecināti, ka oficiāls lēmums par valsts pievienošanos NATO valstu blokam izskanēs šī mēneša laikā.
Latvijas Televīzijas apjautātie Helsinku iedzīvotāji atzīst, ka šim solim bija jānotiek jau ātrāk.
"Mums ir ļoti gara robeža ar Krieviju. Mums jau vajadzēja pievienoties ātrāk. Šis nav pēdējais mirklis, kad tas jāizdara, bet pašlaik ir ļoti labs brīdis, lai to darītu.
Es domāju, ka tas mums iedos mugurkaulu un liks apzināties, ka mēs neesam vieni. Tas ir svarīgi un jo īpaši šajā laikā, kad Krievija cenšas darīt trakas lietas Eiropā," saka Helsinku iedzīvotājs Timo, kurš satikts netālu no parlamenta ēkas.
Turpat netālu uzrunātā Elīza atzīst, ka lēmums, kaut arī ir ļoti komplicēts, jāpieņem un blokam ir jāpievienojas.
"Pašlaik esam vieni šajā reģionā bez NATO. Šīs ir sadarbība, un tas ir liels lēmums un vēsturisks lēmums Somijai, lai iestātos šajā blokā,"
atzīst Elīza.
Ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka Somijas dalība NATO īsti neko neietekmēs. "Ja Krievija kaut ko vēlēsies izdarīt, tad to izdarīs tik un tā. Es domāju, ka NATO valstīm nav brīvas iespējas izteikties un lemt par drošības garantijām, bet es neesmu eksperts, saku to, ko es domāju," spriež students Kriss.
