Jau pēc vēsturiskās ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu ne viens vien eksperts visai piesardzīgi izteicās par iespējām, ka Phenjana varētu ātri un pilnībā atteikties no savām ieroču programmām, īpaši jau kodolprogrammas, pat par spīti ASV solījumiem apturēt militārās mācības, kas regulāri tiek rīkotas sadarbībā ar Dienvidkoreju.
Taču, kā nedēļas nogalē paziņojis ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, Vašingtona esot izstrādājusi īpašu programmu, kas ļautu vien gada laikā likvidēt Ziemeļkorejas masu iznīcināšanas ieroču programmas. Runa ir gan par ķīmiskajiem, gan bioloģiskajiem, gan kodolieročiem. Pēc Boltona vārdiem, šādu mērķi būtu iespējams sasniegt tad, ja no Phenjanas puses būtu vērojama pilnīga atvērtība un pilnīga sadarbība. Ļoti iespējams, ka jau šajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo šādu piedāvājumu varētu apspriest ar Ziemeļkorejas amatpersonām.
Taču, kā vairākos ārvalstu medijos norāda Ziemeļkorejas eksperti, šie Boltona plāni ir pārāk optimistiski, jo gada laikā pilnīgi noteikti nebūtu iespējams pilnībā pārbaudīt un apstiprināt minēto ieroču programmu izbeigšanu.
Turklāt no Phenjanas puses neesot saņemti nekādi signāli, ka tā šādiem soļiem ir gatava. Tieši pretēji – izdevums "The Wall Street Journal" nedēļas nogalē ziņoja, ka Ziemeļkoreja ir pabeigusi savas galvenās raķešu rūpnīcas paplašināšanu.
Analizējot jaunākos satelītattēlus, ir iespējams pārliecināties, ka uzlabojumus ir piedzīvojis Hamhunas ķīmisko materiālu institūts, kurā tiek ražotas cietās degvielas raķetes. Šādas raķetes ir iespējams pārvietot un palaist daudz ātrāk, jo raķetēm ar šķidro degvielu vajadzīgs garāks sagatavošanas laiks. Džona Hopkinsa universitātes vadītā mājaslapa "38 North" savukārt ziņo, ka Ziemeļkoreja ir uzlabojusi arī kodolkompleksu Jonbjonā.
Kā aģentūrai "Reuters" norādījis drošības studiju profesors Vipins Narangs, neviena no šīm aktivitātēm tehniski nepārkāpj tos solījumus, ko Kims Čenuns ir devis Trampam, jo viņš solījis tikai virzīties pretī Korejas pussalas kodolatbruņošanai. Nekādi termiņi vai konkrēti soļi tā arī nav atrunāti.
Tāpēc profesors pieļauj, ka Ziemeļkoreja varētu mēģināt tirgoties ar salīdzinoši mazvērtīgiem militāriem objektiem apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, vienlaicīgi slepeni turpinot savas aktivitātes stratēģiski daudz vērtīgākos objektos.
Savukārt izdevums "The Washington Post", atsaucoties uz ASV izlūkdienestu pārstāvjiem, norāda, ka ASV nav zināms, cik daudz kodolgalviņu varētu būt Ziemeļkorejas rīcībā. Iespējams, ka tās varētu būt aptuveni 50, iespējams, to skaits ir lielāks un to izstrāde joprojām turpinās ar mērķi šos kodolieročus paslēpt, vēl pirms tiek uzsāktas nopietnas sarunas ar ASV par kodolatbruņošanos. Izlūkdienestiem ir arī aizdomas par to, ka Phenjanas rīcībā ir vēl vairākas slepenas ieroču ražotnes.
Taču, kā uzsvēris Boltons, ASV ļoti labi apzinās Ziemeļkorejas līdzšinējās darbības un nepildītos solījumus attiecībā uz kodolatbruņošanos, tāpēc ar rozā brillēm sarunās ar Phenjanu neviens neiesaistīsies.
