Aģentūrai LETA Sprūds paudis pārliecību, ka šī nebūs pēdējā situācijas saasinājuma epizode un tādu varētu būt vēl daudz. Šodienas notikumi uzskatāmi parādot to, ka abas puses stingri turas savās pozīcijās un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu.
Situācijas sarežģītību Spānijā atzīst arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), taču tā nav sasniegusi tādu līmeni, lai runātu par iejaukšanos no ārpuses.
Ministrs vērš uzmanību, ka Eiropas Savienība (ES) nav federācija un pauda cerību, ka nenotiks tāda situācijas eskalācija, lai būtu jāuzsāk kādas procedūras.
Rinkēvičs atzīst, ka notikumu tālāka attīstība ir atkarīga tieši no Spānijas valdības un Katalonijas politiķu rīcības, un ES ir nopietni jāstrādā, lai visos iespējamos veidos palīdzētu rast risinājumu, bet vienlaikus jāsaprot, ka risinājumu nevarēs uzspiest.
Jau ziņots, ka ar stundas starpību šo pēcpusdien vispirms Katalonijas reģionālais parlaments Barselonā nobalsoja par neatkarību no Spānijas un pēc tam Madridē Spānijas Senāts spēra bezprecedenta soli - nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. "Katalonijas autonomijas apturēšana ir vienīgā izeja no krīzes," paziņojis Spānijas premjers Marjano Rahojs, kurš šovakar sasaucis arī valdības ārkārtas sēdi.
Tāpat vēstīts, ka 1.oktobrī notikušajā referendumā, ko centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu, 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tomēr referendumā piedalījušies tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
