Aptuveni pieci tūkstoši Brīvās Sīrijas armijas kaujinieku, kurus atbalstīja gan Turcijas armijas tanki un artilērija, gan ASV gaisa spēki, trešdien, 24.augustā, veica negaidītu uzbrukumu Džarabulusas pilsētai, tikai dažu stundu laikā panākot, ka pilsētu pamet grupējuma “Islāma valsts” kaujinieki.
Opozīcijas spēku pārstāvji paziņojuši, ka gandrīz divus gadus pilsētu kontrolējušie spēki ir atkāpušies Al Babas pilsētas virzienā, kas tagad ir palicis vienīgais grupējuma „Islāma valsts” atbalsta punkts Sīrijas ziemeļaustrumos.
Šī bija apjomīgākā operācija Sīrijas teritorijā, kurā līdzdarbojušies Turcijas spēki. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans preses konferencē paziņojis, ka operācija ir bijusi vērsta arī pret kurdu kaujiniekiem no grupējuma “Demokrātiskās vienotības partija”, kurus Ankara uzskata par teroristiem no aizliegtās Kurdistānas Strādnieku partijas, bet kurus par nozīmīgiem sabiedrotajiem cīņā pret „Islāma valsti” uzskata Amerikas Savienotās Valstis.
Šie paziņojumi izskanēja laikā, kad Turcijā viesojās arī ASV viceprezidents Džozefs Baidens. Viņš norādījis, ka kurdu nemiernieki ir skaidri instruēti par to, ka gadījumā, ja viņi centīsies savu darbību izvērst uz rietumiem no Eifratas upes, jebkāds amerikāņu atbalsts tiem tiks atņemts.
Raidsabiedrība “Al Jazeera” norāda, ka trešdien notikusī operācija apliecina ievērojamas pārmaiņas Turcijas politikā attiecībā pret Sīriju. Iepriekš Turcija atkārtoti bija aicinājusi gāzt no amata Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, bet tagad turku premjerministrs Binali Jildirims atzinis, ka Asads ir nozīmīgs spēlētājs un viņam varētu nākties palikt amatā, lai nodrošinātu varas pārejas procesu.
Satraukumu par trešdien notikušo operāciju paudusi Krievija, ar kuru Turcijas prezidents pēdējo nedēļu laikā ir centies uzlabot attiecības. Maskavas paziņojumā paustas bažas par situāciju Sīrijas robežas tuvumā, brīdinot par iespējamo situācijas pasliktināšanos. Arī Sīrijas valdība, kura valsts ziemeļaustrumus faktiski nekontrolē jau četrus gadus, nosodījusi iebrukumu un nosaukusi to par klaju Sīrijas suverenitātes pārkāpumu.
Šajās dienās arī ietekmīgās domnīcas “Carnegie Europe” eksperte Džūdija Dempsija aptaujājusi vairākus savus kolēģus, uzdodot jautājumu par to, vai rietumvalstīm tomēr varētu būt iespēja glābt Sīriju.
Oksfordas universitātes sarežģīto konfliktu risināšanas centra pētnieks Kērts Debufs norādījis, ka Rietumiem jau iepriekš vairākkārt ir bijusi iespēja konfliktu atrisināt, taču tas netika darīts galvenokārt ASV prezidenta Baraka Obamas nevēlēšanās dēļ.
Iespējams, nākamais ASV prezidents vai prezidente tūlīt pēc ievēlēšanas varētu pieņemt lēmumu par lidojumu aizliegumu zonas izveidi Sīrijas nemiernieku kontrolētajā teritorijā. Tad šādam solim sekotu arī Eiropa un varētu rasties iespēju logs Sīriju glābt.
Joosts Hiltermanns no Starptautiskās Krīzes grupas uzskata, ka Rietumu ietekme Sīrijā ir ievērojami samazinājusies gan Eiropas, gan ASV iekšējās šķelšanās un vājuma dēļ. Pēc viņa domām, pašreizējo Sīriju būtu iespējams glābt, tikai Savienotajām Valstīm noslēdzot vienošanos ar Krieviju, taču tas noteikti paredzēs daudzus sāpīgus kompromisus.
Arī arābu reformu iniciatīvas direktora vietnieks Salams Kavakibi uzskata, ka Rietumiem iespējas glābt Sīriju nav, jo patiesībā vienīgais nozīmīgais spēlētājs ir ASV, bet Eiropu vairāk var uzskatīt par nevalstisku organizāciju ar ievērojamiem resursiem, jo katrai valstij bēgļu un terorisma dēļ politika pret Sīriju ir atšķirīga.
Arī neatkarīgais ārpolitikas analītiķis Ulrihs Špeks uzskata, ka Eiropas Savienība var būt tikai ASV mazākais sabiedrotais, taču, ja ASV nevēlas procesu vadīt, Eiropa tam arī nevar sekot.
Pilsoņu karš Sīrijā notiek kopš 2011.gada. Cīņās starp prezidentam Bašaram al Asadam lojāliem spēkiem un dažādiem nemiernieku grupējumiem nogalināti aptuveni 270 000 cilvēku.
