Eksperti vienojās par to, ka vardarbības apturēšanai un sekmīgai cīņai ar "Islāma valsti" visas iesaistītās puses varētu pieļaut, ka Asads kādu laiku paliek Sīrijas prezidenta amatā.
"Eiropas puses mērķis ir panākt, ka Sīrija var pati izvēlēties, kādu nākotni vēlas, bet ir jāaptur vardarbība," teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš («Vienotība»)
Arī Eiropas Parlamenta deputāts («Saskaņa») Andrejs Mamikins piebilda, ka Eiropas Savienība (ES) varētu vienoties ārpolitikas līmenī par Asada pagaidu palikšanu, bet radīt ekonomisku spiedienu "Islāma valstij". Mamikins lēsa, ka šobrīd radusies vēsturiska situācija, kurā divas lielvaras var apvienot spēkus, lai cīnītos pret terorisma radītajiem draudiem.
Neraugoties uz to, ka šāds situācijas turpinājums atbilstu Krievijas interesēm, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs paskaidroja, ka viņu mērķis nav saglabāt Asada režīmu, bet gan atrisināt konfliktu, taču šobrīd Asada gāšana tikai radītu vēl lielāku haosu.
Vešņakovs arī norādīja, ka termins “militārā intervence” nav korekts attiecībā uz Krievijas veiktajām darbībām Sīrijā - redzot, ka situācija var beigties tikpat katastrofāli kā Lībijā, kas šobrīd kļuvusi par "melno caurumu, ko izmanto visu veidu teroristi", Krievijas valdība nav varējusi palikt malā.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds skaidroja, ka pilsoņu karš ir grūti atrisināms, un, ņemot vērā to, ka Sīrijas konfliktā iesaistītas tik daudzas karojušās puses, noslēgt mieru būs sarežģīti. "Var būt, ka Krievijas klātbūtne vedīs pie izmaiņām, taču runāt par konflikta deeskalāciju ir pāragri," sacīja Sprūds.
Sprūds atzina, ka Latvijai šajā situācijā būtu jāatbalsta Eiropas Savienības sarunas ar Turciju, kas ir svarīgs spēlētājs konflikta risināšanā. "Bez Turcijas risinājuma nebūs," viņš pauda.
Sprūds arī atgādināja, ka aiz Sīrijas aizsega tomēr nevajadzētu aizmirst par to, kas notiek Ukrainā.
Runājot par Sīrijas pilsoņu kara radītajiem bēgļu plūdiem Eiropā, eksperti atzina, ka matemātiski attiecībā pret Eiropas Savienības iedzīvotāju skaitu patvēruma meklētāju skaits nav liels, tomēr politiķiem jābūvē ilgtermiņa politika, domājot par valstu ekonomisko kapacitāti uzņemt iebraucējus. Sprūds šajā jautājumā vēlreiz pieminēja Turciju, paužot viedokli, ka rietumvalstīm būtu jāsadarbojas ar Turciju.
Atbildot uz to, vai Krievijai uzņems bēgļus, Vešņakovs sacīja, ka tie, kuri ieradušies, ir pieņemti, tomēr Krievija nav patvēruma meklētāju mērķis.
Ziņots, ka 30. septembrī Krievijas parlamenta augšpalāta ļāva Putinam izmantot Krievijas armijas gaisa spēkus, lai tie dotu triecienus Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem. Krievija arī pauda, ka uzbruks grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Rietumvalstis pret Krievijas lēmumu sākumā izturējās atturīgi, taču pēc tam norādīja, ka tā "Islāma valstij" tikpat kā neuzbrūk. Tā vietā notiek uzbrukumi al Asada pretiniekiem un pat civiliedzīvotājiem.
Savukārt 20.oktobra vakarā Krievija un ASV noslēdza saprašanās memorandu, kas paredz nosacījumus, kādos abas valsts veiks uzlidojumus Sīrijā. Noslēgtā memoranda mērķis ir novērst iespējamos incidentus starp abu valstu lidmašīnām.
Karš Sīrijā ilgst jau vairākus gadus, un dzīvības tajā ir zaudējuši vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, bet vēl daži miljoni ir pametuši valsti un devušies bēgļu gaitās. Krievijas īstenotā militārā uzbrukuma rezultātā bēgļu plūsma no Sīrijas, visticamāk, kļūs vēl lielāka.
