Eksperti: Radikālisms rada apdraudējumu visai Eiropai

Nemieri Zviedrijā un pagājušajā nedēļā notikusī britu karavīra slepkavība Lielbritānijā diskusiju par attiecībām ar imigrantiem, īpaši musulmaņu kopienas pārstāvjiem, ir pacēlusi daudz augstākā līmenī. Kamēr viena kopiena aicina uz musulmaņu ciešāku integrāciju, radikāli noskaņotas kustības aicina uz asu rīcību un pat musulmaņu deportācijām. Savukārt Eiropas Savienības vadība brīdina, ka radikālisms var rasties no jebkuras ideoloģijas, radot apdraudējumu visai Eiropas Savienībai.

Sākoties ekonomiskajai krīzei, vairumā Eiropas Savienības valstu pastiprinājās arī iedzīvotāju neapmierinātība ar imigrantu lielo īpatsvaru. Bieži vien šie cilvēki labākas dzīves meklējumos ir devušies uz citām valstīm, izmantojot Eiropas Savienības piedāvāto brīvās pārvietošanās un strādāšanas priekšrocības. Kā zināms, šajā situācijā izņēmums nav bijuši arī daudzi Latvijas iedzīvotāji. Taču daudzviet imigranti tiek apsūdzēti par to, ka tie izmanto vietējās labklājības sistēmas priekšrocības, nepamatoti saņemti dažādi pabalsti, tāpēc tādās valstīs kā Francija, Nīderlande, Grieķija un citās neapmierinātība pret imigrantiem tiek pacelta arī politiskā līmenī. Tas daudzviet novedis pie tā, ka arvien lielāku popularitāti gūs galēji labējās partijas. Uz to norāda arī pētniecības centra „Stratfor” pētnieks Adriano Bosoni:

„Imigrācija no perifērijas valstīm uz centru nav jauna. Atšķirība ir tikai tā, ka finansiālā krīze beidzot ir skārusi arī centrālās valstis. Arī tādas valstis kā Francija un Nīderlande cīnās ar lēnu ekonomisko aktivitāti un pieaugošu bezdarbu. Šajās valstīs imigrantu kritizēšana tiek saistīta ar Eiropas Savienības kritizēšanu. Padziļinoties krīzei, pieaug arī iedzīvotāju noraidošā attieksme pret vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem par cilvēku brīvu kustību.”

Eiropas Savienības vadības apgalvojumi, ka tāda lieta kā sociālā migrācija faktiski nepastāv, īpašu atsaucību dalībvalstīs nav guvusi un sagaidāms, ka bažas par šīs tendences turpināšanos pastiprināsies pēc tam, kad dalībvalstis nākamgad savus darba tirgus atvērs arī ieceļotājiem no Rumānijas un Bulgārijas.

Taču nesenais islāmistu radikāļu uzbrukums britu karavīram Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas tuvumā ir aktualizējis jau gadiem ilgi pastāvošo problēmu, proti, Eiropas sabiedrības diezgan noraidošo attieksmi pret musulmaņiem. Jaunākās aptaujas liecina, ka nepatika pret islāma pārstāvjiem kļūst arvien izplatītāka visā attīstītajā pasaulē. Kā liecina aprīļa beigās laikrakstā „Die Welt” publicētā aptauja, piemēram, Vācijā 50% iedzīvotāju uzskata, ka islāms neiederas Rietumu sabiedrībā. Aptuveni tikpat liels skaits islāma pretinieku ir Zviedrijā un Lielbritānijā, Šveicē un Francijā tas svārstās no 55% līdz 60%, bet Spānijā tas ir pat 65%. Arī otrpus okeānam, ASV un Kanādā līdzīgi domā no 44 līdz 49 procentiem iedzīvotāju.

Šajās dienās internetā aktualizēts arī kāds pirms vairākiem gadiem uzņemts videomateriāls, kurā ēģiptiešu sludinātājs Amrs Haleds norāda, ka tuvāko 20 gadu laikā musulmaņi skaita ziņā pārspēs Eiropas pamatiedzīvotājus. Amrs Haleds jau tolaik bija pārliecināts, ka provokācijas pret musulmaņiem turpināsies, tāpēc ir nepieciešams rādīt labu piemēru un iekļauties Eiropas sabiedrībā:

„Ir nepieciešams, lai 30 miljoni musulmaņu Eiropā iekļautos tās sabiedrībā, parādot Rietumu sabiedrībai, cik musulmaņi ir cienījami un veiksmīgi. Ja 30 miljoniem izdosies ignorēt šīs provokācijas un pārvērst savas dusmas pravieša Muhameda un islāma atbalstam, tās būs staigājošas propagandas mašīnas. Katram cilvēkam būtu jāsaka - es esmu islāma sūtnis. Un tam jānotiek visā Eiropā - uzņēmumos, kur viņi strādā, sporta klubos un jebkurā vietā, kur sanāk saskarties ar eiropiešiem un parādīt savas morālās vērtības un veiksmi. Tas izjauks jebkādus plānus un musulmaņi paliks Eiropā. Mums ir vajadzīgi kādi 10 gadi, lai musulmaņi Eiropā pilnībā nostabilizētos un kļūtu ļoti veiksmīgi.”

Kā pēdējās nedēļas laikā daudzos Eiropas medijos norādījuši musulmaņu kopienas pārstāvji, musulmaņi jau tagad ir neatņemama Eiropas sabiedrības daļa, kas ir miermīlīga un pilnībā integrējusies Eiropā. Tieši tāpēc būtu nepareizi atsevišķus radikālo ekstrēmistu uzbrukumus saistīt ar visu musulmaņu kopienu.

Taču, piemēram, radikālās kustības „Anglijas Aizsardzības līga” viens no līderiem Tomijs Robertsons norāda, ka naidā pret musulmaņiem ir vainojama tieši islāma ideoloģija un pašiem musulmaņiem būtu aktīvāk jāvēršas pret ekstrēmistiem savās rindās:

„Ja britu policija neizbeigs šo nežēlību, varbūt tad cilvēki sapratīs, ka mēs esam iesaistījušies karā. Un tas, ko mēs prasām musulmaņiem ir: ko jūs darāt, lai apturētu šīs ekstrēmistu sektas savās kopienās? Katru piektdienas vakaru ielās iziet agresīvu tipu grupas, kas laupa. Ko jūs darāt, lai šie idiotu bari nevazātos apkārt un nevairotu naidu? Ko jūs darāt, lai slēgtu simtiem šariata likumu kursu, kuros tiek mācīts, ka pret sievietēm ir jāizturas kā pret suņiem? Ko jūs darāt, lai arī mēs saprastu, ka ne visi musulmaņi ir tādi? Kad jūs iziesiet ielās un iestāsieties pret to, ko ir pastrādājuši citi musulmaņi? Ja kādā citā valstī tiek uzzīmēta karikatūra, visi iziet ielās un ir gatavi protestēt. Kad ielās iziesiet jūs un protestēsiet pret saviem musulmaņu brāļiem? Varbūt tad mēs sapratīsim, ka šie cilvēki vēlas integrēties un vēlas labu Lielbritānijai.”

Pēc nežēlīgā uzbrukuma Lielbritānijā internetā ir pastiprinājušies aicinājumi aktualizēt un atjaunot savulaik britu nacionālistu publicēto musulmaņu repatriācijas plānu. Tas paredzētu visu musulmaņu reģistrēšanu, pēc tam piedāvājumu viņiem brīvprātīgi pamest Lielbritāniju un arī pārējās Eiropas Savienības valstis apmaiņā pret ievērojamām kompensācijām. Ja šādas prasības netiktu ievērotas, musulmaņi būtu jāizraida, konfiscējot viņiem mantu. Petīcijas autori arī piedāvāja izveido kādu valsti Āfrikā, - ja nepieciešams, okupējot teritoriju, - vai Arktikā, kur varētu izmitināt ne tikai musulmaņus no Eiropas, bet arī bēgļus no citām valstīm. Tikai šāda veida deportācijas turpmāko desmit gadu laikā ļautu izvairīties no pilsoņu kariem.

Protams, ka bažas rada arī šāda radikāla pieeja. Eiropas Savienībā jau 2011.gadā tika izveidots Radikalizācijas apzināšanās tīkls un, kā šī gada sākumā paziņoja Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma, par radikāļiem var kļūt ne tikai musulmaņi, un šādi draudi nākotnē ir jānovērš:

„Ir pienācis laiks apzināties patiesību par pieaugošajiem ekstrēmisma draudiem Eiropā, kas padara tos par vienu no galvenajiem, ja ne pašu galveno, izaicinājumu visai Eiropai. Vardarbīgais ekstrēmisms ir kas vairāk kā tikai draudi no tādām ekstrēmistu grupām kā „Al Qaeda”. Vardarbīgais ekstrēmisms var rasties jebkurā ideoloģijā, un pašlaik draudi nāk no mūsu pašu sabiedrībām. Pieaugošās populistu, nacionālistu un ksenofobijas kustības visā Eiropā rada bažas mums visiem. Ekstrēmistus vairs nav iespējams tik viegli atpazīt, kā agrāk. Tagad viņi atrodami arī mūsu vidū, izplatoties interneta vidē un arvien vairāk arī Eiropas politikā. Šīs ekstrēmistu grupas un politiskās kustības parasti kalpo par pamatu uz ideoloģiju balstītai vardarbībai. Es nesaku, ka šīs kustības ir tieši atbildīgas par teroristu uzbrukumiem, taču tās rada piemērotu vidi ekstrēmistu uzskatiem.”

Kā norādīja Sesīlija Malmstrēma, katrā no dalībvalstīm pieredze ir atšķirīga, tāpēc šo problēmu novēršanā jāiesaistās gan skolām, gan veselības aprūpes sistēmai, gan nevalstiskajām organizācijām. Lai arī kopumā šīs problēmas ir jārisina vietējā un nacionālā līmenī, Malmstrēma paudusi cerību, ka līdz 2013. gada beigām, sadarbojoties visām dalībvalstīm, Radikalizācijas apzināšanās tīkla ietvaros tiks izveidoti pienācīgi instrumenti, lai veiksmīgi pretotos vardarbīgajam ekstrēmismam arī Eiropas līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt