Politologs stāsta, ka Krievijas prezidentam raksturīga pašpuiku vadoņa apziņa, kas neļauj viņam izrādīt vājumu savu apkārtējo vidū.
"Tā ir cietumnieka loģika – Putinam neeksistē vērtības, ir tikai interses. Viņaprāt, visu var nopirkt, atšķirība rodama vien cenā,” teic Rozenvalds.
Profesors uzskata, ka Rietumu sabiedrība ir daļēji līdzvainīga pie Putina režīma izveidošanās. Baidoties no komunistiska režīma atkārtošanās, deviņdesmitajos gados tā bija gatava pievērt acis uz valsts iekārtu, kas pieļāva Krievijas izpārdošanu par labu oligarhiem. Tādā veidā antikomunistiskais toreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina režīms pāraudzis šī brīža Putina režīmā.
Eksperti runā par spēka sistēmu pastiprināšanos Krievijā, taču norāda arī uz to, ka šajās struktūrās nav vienotības. Kā pierādījumu tam var minēt arī neseno opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavību, kura tiek neviennozīmīgi vērtēta ne vien Rietumos, bet arī Krievijā.
"Putins nav līderis, kas varētu vērst par labu situāciju valstī, jo ir sašķelti spēki, no kuriem atkarīgs viņa režīms,” secina publiciste un rakstniece Marina Kosteņecka.
Lai risinātu sarežģīto ģeopolitisko situāciju, lielas cerības eksperti liek uz Rietumu sabiedrības nostāju. Krievija militārā ziņā nav līdzvērtīga pretiniece Rietumiem, tādēļ, demonstrējot to, kāda atbilde var tikt sniegta tālākai Krievijas agresijai, ir iespējams panākt rezultātu, teic politologs.
"Ļoti daudz atkarīgs no tā, vai Rietumu reakcija būs adekvāta. Putins blefo un spēlē uz to, ka Rietumi nevēlas konfliktu. Mēģinājumi nomierināt agresoru ne pie kā laba nenovedīs,” pauž Rozenvalds.
Dokumentālo filmu par Putinu var noskatīties te.
