Skudra skaidroja, ka šāds notikumu pavērsiens izslēgtu potenciālu Ukrainas iestāšanos NATO un ES. „Visi pārējie priekšlikumi viņu neapmierina,” sacīja Skudra. Tādu pašu viedokli pauda Cepurītis. "Lai notiek daļēja „piedņestrizācija”. Lai Ukraina tos [Doņeckas un Luhanskas apgabalus] uztur, taču vienlaikus tiem ir liela pašpārvalde (..),” atzīmēja Cepurītis. Tādējādi Doņeckas un Luhanskas apgabali federālajā Ukrainā būtu no centrālās varas salīdzinoši brīvi apgabali, vienlaikus paliekot par problēmu Ukrainai, jo neļaus valstij tuvināties NATO un ES.
Raksturojot Francijas un Vācijas līderu Fransuā Olanda un Angelas Merkeles pozīciju, Putins pauda, ka viņu nolūks ir panākt konflikta iesaldēšanu. Tas nozīmētu novilkt demarkācijas līniju, no kuras atvilktu smago bruņojumu un sāktos politiskas sarunas.
Ziņots, ka trešdienas vakarā Minskā notiek sarunas, kurās piedalās Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderi. Tajās tiks meklēts risinājums karam Austrumukrainā, kurā jau gandrīz gadu karo Ukrainas armija un prokrieviskie kaujinieki, kuriem palīdz arī Krievijas regulārais karaspēks un speciālās vienības. Tā paudušas Ukrainas un Rietumvalstu amatpersonas, taču noliedz Krievijas politiķi.
