Par spīti varas iestāžu ieviestajiem pulcēšanās aizliegumiem jau trešo dienu pēc kārtas Polijas galvaspilsētas Varšavas un citu pilsētu ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret Augstākās tiesas apstiprināto gandrīz absolūto abortu aizliegumu. Pagājušā gada nogalē pieņemtais lēmums trešdien, 27. janvārī, ieguva likuma spēku. Jaunais spriedums nosaka, ka Polijā turpmāk ir aizliegts veikt abortus, izņemot izvarošanas vai incesta gadījumos, vai gadījumos, kad apdraudēta ir mātes dzīvība vai veselība. Augstākā tiesa atzinusi, ka aborti augļa nopietnu bojājumu gadījumā ir neatbilstoši konstitūcijai.
Plašās protesta akcijas rīko kustība “Nacionālais sieviešu streiks”, un tās atbalstītāji pagājušajā naktī devās uz valdošās partijas “Likums un Taisnīgums” līdera, vicepremjera Jaroslava Kačiņska māju, ko bija norobežojuši ievērojams skaits policistu.
Arī šoreiz protestētāji iesaistījušies konfrontācijā ar drošībniekiem, metot viņu virzienā akmeņus, signālraķetes un sniega pikas. Savukārt protestētāju virzienā raidīta piparu gāze.
Kā Polijas Radio 24 norāda Pilsudska institūta pārstāvis Andžejs Anušs, kopumā protesti tomēr ir kļuvuši skaitliski daudz mazāki: “Tas ir saistīts ar protestu formu un organizatoru aktivitātēm. “Sieviešu streika” vēstījums lielākajai daļai cilvēku ir pārāk radikāls. Un viņu postulāti vairs neattiecas tikai uz abortu likumu, bet uz visu politisko programmu. Tāpēc arī šie protesti ir skaitliski daudz mazāki.
Oktobrī cilvēki gribēja protestēt un izteikt savu viedokli par abortiem, nevis tiem lozungiem, kurus “Sieviešu streika” līderi izmanto tagad.
Samazinoties cilvēku skaitam, protesta līderes ir radikalizējušās. Mums ir izveidojusies visai interesanta situācija, jo opozīcija pirmajā protestu fāzē aktīvi atbalstīja protestus, taču pašlaik tas viņiem rada arvien lielākas problēmas.”
Viens no protestētāju iebildumiem šajā abortu likuma lietā ir saistīts ar to, ka kopš likuma pieņemšanas līdz Augstākās tiesas oficiālajam atzinumam ir pagājuši trīs mēneši. Opozīcijai simpatizējošais liberālais laikraksts “Ģazeta Wyborcza” uzskata, ka valdība, iespējams, apzināti ir izlēmusi šo spriedumu publiskot tieši tagad. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka protesti apdziest pirms iespējami nākamā sabiedrības neapmierinātības viļņa, kas varētu būt saistīts ar valdības neveiksmīgo darbību, tiekot galā ar Covid-19 krīzi un īstenojot vakcinācijas kampaņu.
Pēc laikraksta komentētāja Ludvika Dorna domām, valdošā partija varētu arī cerēt, ka agri vai vēlu valdības pretinieku vidū varētu sākties šķelšanās.
Šajās dienās protesta akcijas komentējusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Jūlija Pžilebska, kura uzsvērusi, ka protestētāju apgalvojumi par to, ka spriedums ir pieņemts kādā valdības noteiktā termiņā, esot absolūti nepamatoti. Pēc viņas vārdiem, Augstākās tiesas tiesnešu spriedums ir tikai un vienīgi tiesnešu lēmums.
