Tramps jau labu laiku publiski atkārtojis, ka neuzticas pa pastu nodotajām balsīm, un arī savā uzrunā naktī viņš būtībā izteica vēlmi, lai pa pastu nosūtītie biļeteni netiktu skaitīti.
„Tā ir amerikāņu sabiedrības krāpšana. Tas ir apkaunojums mūsu valstij. Mēs gatavojāmies uzvarēt šajās vēlēšanās. Godīgi, mēs jau uzvarējām šajās vēlēšanās,” sacīja Tramps.
Kā raidījumā „Krustpunktā” minēja ASV politikas pētnieks Mārtiņš Hiršs, Trampam vērsties tiesā visdrīzāk nebūtu pamata, bet viņš var veidot politisko skandālu un medijos attēlot realitāti pilnīgi citādāku, nekā tā ir patiesībā. Un tas būtībā esot tas, ko viņš jau ir darījis pēdējos četrus gadus.
„Tā ir tāda stratēģija – pat ja viņš zaudē, viņam jau ir atruna, ka vēlēšanas nebija godīgas.
Viņš to jau mēnešiem ir runājis, ka varētu būt krāpšanās. Tajā pašā laikā viņa kampaņa aicināja republikāņus balsot pa pastu. Tas ir klasiski – Trampam teikt pilnīgi pretrunīgas lietas, pat viena teikuma gaitā. Risks ir, ka Tramps paziņo saviem tuvākajiem sekotājiem, ka vēlēšanas ir nozagtas un tad viņi sāk ņemt lietas savās rokās. Ne par velti Vašingtonā un citās pilsētās ir uzbūvētas milzīgas barikādes ap mājām, ja nu kaut kas notiek,” stāstīja Hiršs.
Savukārt Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa uzskata, ka Trampa frāze par vēršanos tiesā ir izrauta no konteksta. Trampa izteikumi esot jāskata kontekstā un ilgākā laika posmā, un atklāts paliktu jautājums – pret ko tad Tramps šajā tiesā vērstos.
„Principā viņš drīzāk sev gatavo augsni gadījumā ja… ka viņš to ir teicis un viņš arī darbosies. Bet te ir jāskatās, ka viņa teksti, pēc mūsu laika naktī, ASV dienā un vakarā, diezgan mainījās atkarībā no tā, kāds uz to brīdi bija balsu sadalījums,” norādīja Ozoliņa.
Pastāv arī bažas, ka ļoti tuvie vēlēšanu rezultāti var radīt augsni nemieriem. Profesore Ozoliņa iezīmēja divus scenārijus:
„Ja uzvar Tramps, tad es pieņemu, ka šie nemieri varētu nebūt, jo ne demokrātu politiskajā kultūrā, ne Baidena priekšvēlēšanu kampaņā vai viņa politiskajā darbībā nekad nav bijuši akcenti uz protestiem un neapmierinātības paušanu publiski.
Savukārt, ja izspēlējam scenāriju, kad uzvar Baidens, bet Tramps zaudē, tādā gadījumā gan varētu sagaidīt nemierus.”
Savukārt, kā norādīja Hiršs, Baidena uzvaras gadījumā politiskā plaisa valstī noteikti saglabāsies. Viņš uzskata, ka starp republikāņiem un demokrātiem esošā plaisa, kas pēdējos gados tikai palielinājusies, viegli un ātri noteikti neizzudīs.
Last night I was leading, often solidly, in many key States, in almost all instances Democrat run & controlled. Then, one by one, they started to magically disappear as surprise ballot dumps were counted. VERY STRANGE, and the “pollsters” got it completely & historically wrong!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) November 4, 2020
KONTEKSTS:
Koronavīrusa dēļ daudzi amerikāņu vēlētāji šogad balsoja pa pastu vai piedalījās iepriekšējā balsošanā. Tā ir viena no būtiskākajām pazīmēm, kas atšķir šīs vēlēšanas no citām, jo interesi par alternatīvām balsošanas iespējām ir izrādījis nepieredzēti liels vēlētāju skaits.
ASV prezidents Donalds Tramps un viņa sabiedrotie uzstāja, ka šāda balsošana nav droša. Tādēļ vairākos štatos iepriekšējai balsošanai un balsošanai pa pastu tiek radīti dažādi ierobežojumi. Kritiķi to sauca par mēģinājumiem atvairīt daļu iedzīvotāju no dalības vēlēšanās. Savukārt eksperti vērtēja, ka tas ir mēģinājums apšaubīt vēlēšanu rezultātus.
Tramps apgalvoja, ka iepriekšēja balsošana un it sevišķi balsošana pa pastu rada lielus riskus, uzstājot, ka balsošana pa pastu pieļauj fiktīvu biļetenu iesūtīšanu. Turklāt viņam šķiet aizdomīgi, ka liels pasta balsotāju skaits parasti noved pie viņa pretinieku – Demokrātiskās partijas – uzvaras.