Eksperti: Pēc Maidana ukraiņi apzinājās - viņi nav etnogrāfiski skaists pielikums

Viens no būtiskajiem ieguvumiem no Maidana, kā rezultātā pirms gada gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, ir tas, ka cilvēki apzinājušies – viņi ir ukraiņi, nevis kāds etnogrāfiski skaists pielikums.

„Ukrainas sabiedrība atkal ir iekustināta, tajā notiek debates. Maidanu var uztvert par telpu, kurā norisinājās konflikts, bija upuri, bet vienlaicīgi sabiedrība mēģināja noformulēt savas prioritātes un acīmredzot dominējošās noskaņojums ir tomēr tas, ka Ukraina nav Krievijas pasaules sastāvdaļa, bet ir daļa no mainīgas un ļoti nestabilas Rietumu pasaules,” saka Rīgas Stradiņa universitāte profesors Deniss Hanovs.

Arī Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Jana Streļeca papildina - cilvēki Ukrainā ir apzinājušies, ka viņi ir ukraiņi. „Nav kaut kāds etnogrāfiski skaists pielikums ar jancīgu valodu, smukām dziesmām un saulespuķu sēklām,” saka Streļeca.

Arī to, ka daļa demokrātiskās pasaules ir ieraudzījusi uz Rietumiem orientētu Ukrainu, ir ieguvums, saka Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ivars Ijabs: „Lielākais praktiskais ieguvums ir tas, ka liela daļa demokrātiskās pasaules ir uzzinājusi, ka pasaulē ir tāda valsts kā Ukraina, kurai ir uz Rietumiem orientēta politiskā elite vai tās daļa, un kurai ir pievērsta pastiprināta uzmanība.”

Vēstīts, ka Ukrainā pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem pērn februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu, pamatojoties uz pussalā notikušo „referendumu”, kuru gan starptautiskā sabiedrība neatzina. Vēlāk Maskava sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.

Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz.  Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.  

Vēl vienas pamiera sarunas notika arī šā gada februārī, un Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevās panākt vienošanos par pamieru. Tomēr arī tas nelika pilnībā apklust ieročiem. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti