Eksperti: Pārtraucot dalību konvencionālo ieroču līgumā, Krievija vēlas iebiedēt Rietumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tikai dažas dienas pēc tam, kad Latvijā tika nogādāta ASV bruņoto spēku militārā tehnika, kuras mērķis ir vairot drošību pret potenciālu Krievijas agresiju, Krievija pilnībā apturējusi savu dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Savu rīcību Maskava pamato ar to, ka līguma partneri nepilda savas saistības un ar NATO paplašināšanos tiek apieti līguma sākotnējie noteikumi. Kā norāda militārie eksperti, iespējams, šādi Krievija vēlas iebiedēt Rietumus.

Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā tika parakstīts 1990.gadā. Krievija kļuva par līguma dalībnieci kā PSRS tiesību mantiniece. Līgumā NATO un Varšavas līguma dalībvalstīm tika noteiktas parastā bruņojuma kvotas. Proti, tas, cik daudz valstīm drīkst būt tanku, bruņumašīnu, lidmašīnu, helikopteru un cita bruņojuma. Tas ļauj nodrošinātiem pret to, ka viena vai otra puse varētu uzsākt plaša apmēra uzbrukuma operācijas.

Taču jau līguma stāšanās spēkā laikā 1992. gadā Varšavas bloks bija sabrucis un turpmākajos gados Eiropā tika dibinātas jaunas valstis, daudzas no kurām iestājās arī NATO. 2007.gadā Krievija vienpusējā kārtā pasludināja Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem izpildes moratoriju, savu rīcību pamatojot ar to, ka līguma partneri nav izpildījuši saistības un nav ratificējušas līguma jauno versiju. Tāpat par vienu no iemesliem kalpoja Amerikas Savienoto Valstu plāns izvietot Eiropas valstīs savas pretraķešu aizsardzības sistēmas iekārtas. Pēc moratorija pasludināšanas faktiski tika pārtraukta informācijas apmaiņa par bruņoto spēku vienību pārvietošanos dalībvalstīs, kā arī tika pārtrauktas abpusējās pārbaudes.

Otrdien Krievijas puse paziņoja, ka savu dalību konvencionālo ieroču līgumā aptur pilnībā. Kā paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Antons Mazurs, tiek apturēta dalība līguma Kopīgās konsultatīvās grupas sēdēs, un turpmāk Krieviju tajās varētu pārstāvēt Baltkrievija. Mazurs arī norādījis, ka Krievija būs gatava no jauna iesaistīties dialogā par konvencionālā bruņojuma kontroli pēc tam, kad partneri būs tam nobrieduši un jaunais režīms atbildīs gan Krievijas, gan citu Eiropas valstu interesēm. Pēc Krievijas vārdiem, pašreizējā situācijā vislielākā vaina būtu jāuzņemas NATO, kas ir apgājusi ieroču kontroles līguma nosacījumus uz paplašināšanās rēķina.

Arī Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas pārstāvis Francs Kļincēvičs aģentūrai „RIA Novosti” norādījis, ka pēc kāda laika Krievija tomēr varētu atjaunot savu dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Pēc viņa vārdiem, Eiropa jau tagad caur tumšām brillēm sākot saskatīt, ka ne viss ir tik labi, kā izskatās no pirmā acu uzmetiena. Kā uzskata Kļincēvičs, eiropieši esot pārāk atkarīgi no amerikāņiem un tos piesedzot, līdz galam neapzinoties, ka šāda rīcība ir pretrunā ar viņu pašu principiem, labklājību un attīstību.

Kā norāda izdevums „Financial Times”, Krievijas rīcība faktiski pierāda, ka tai vairs neliekas pieņemama ilgi pastāvējusī drošības arhitektūra Eiropas kontinentā. Londonā bāzētā Karaliskā Apvienoto spēku institūta eksperts Igors Sutjagins norādījis, ka konsultatīvā grupa ir bijusi vieta, kur abas puses mēģināja stiprināt uzticību viena otrai. Taču tagad Maskava nosūtot skaidru signālu, ka tās bažas ne ar vienu netiks apspriestas un nevienam netiks dota iespēja uzdot jautājumus, bet pati Krievija kļūs diezgan naidīgi noskaņota. Pēc Sutjagina vārdiem, galvenais mērķis ir mazināt Rietumu pārliecību, padarīt tos nervozus un mēģināt izsist tos no līdzsvara. No otras puses, izdevums norāda, ka arī līdz šim otras puses bruņojuma pārbaudes nav bijušas visai efektīvas, jo eksperti drīkstējuši pārbaudīt vien oficiāli reģistrētos objektus, taču, piemēram, bruņojuma palielināšanu Ukrainas pierobežā kontrolēt nav bijis iespējams.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti