Vēl pirms dažiem mēnešiem situācija Ziemeļkorejā radīja satraukumu visā pasaulē, gan Phenjanas vadībai, gan Vašingtonai draudot otrai pat ar iespējamiem kodoltriecieniem. Tagad atmosfēra ir pilnībā mainījusies - ir notikusi abu Koreju līderu vēsturiskā tikšanās un sarunu sākšana par izlīgšanu. Arī ASV prezidents Donalds Tramps ir atsaucies Kima Čenuna aicinājumam tikties klātienē.
Jau kopš marta sākuma ASV vadošie diplomāti ir aktīvi diskutējuši par to, kur tad īsti Trampa un Kima sarunas varētu notikt. Sākotnēji izskanējuši gan piedāvājumi sarunas organizēt abu Koreju demilitarizētajā zonā vai, piemēram, Mongolijā. Taču galu galā ir pieņemts lēmums sarunas rīkot neitrālā teritorijā - Singapūrā.
Bijušais ASV vēstnieks Singapūrā Deivids Adelmans intervijā televīzijas sabiedrībai CNBC norāda, ka šī ir laba izvēle:
"Singapūra ir Savienoto Valstu draugs un stratēģiskais partneris, taču tā ir saglabājusi arī diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju.
Phenjanai ir sava vēstniecība Singapūrā un Singapūras vēstnieks kontaktus ar Ziemeļkoreju uztur no Pekinas. Ņemot vērā savu vēsturi, Singapūra, manuprāt, darbosies kā godīgs šo nozīmīgo sarunu starpnieks."
Sarunu uzmanības centrā būs Ziemeļkorejas kodolprogramma, taču par to, vai izdosies panākt kādu konkrētu vienošanos, piesardzīgi izsakās gan eksperti, gan arī pats Tramps. Taču Ziemeļkorejas lēmums atbrīvot trīs savulaik apcietinātos ASV pilsoņus liek pamatu cerībām uz konstruktīvām diskusijām.
Kā norāda bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks un bijušais vēstnieks NATO Nikolass Bērnss, sarunas ar Ziemeļkoreju var ietekmēt arī diskusijas par Irānas kodolvienošanās nākotni. Turklāt, iznākums var būt dažāds.
"Vai Kims Čenuns piekritīs īsā laikā pilnībā atteikties no kodolieročiem? Nedomāju!
Par to liecina kaut vai nesenie Ķīnas izteikumi par atbalstu lēnākam procesam. Taču tā ir pozitīva zīme, jo jautājums par iespējamo karu Ziemeļkorejā vismaz uz laiku tiek noņemts no dienaskārtības," saka Bērnss.
Viņaprāt, prezidents Tramps cer, ka izstājoties no Irānas kodolvienošanās, Kimam Čenunam tiks nosūtīts vēstījums, ka viņam ir darīšana ar spēcīgu ASV prezidentu. Bērnsam gan šķiet, ka tam var būt pretējs efekts, jo Ziemeļkorejas līderim var rasties bažas, vai ASV ir spējīgas noslēgt vienošanos un to ievērot. Viņaprāt, iznākums var būt divējāds.
Kā norāda virkne ekspertu, tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi var būt vēl viens solis ceļā uz to, lai Tramps varētu sevi dēvēt par ietekmīgu ārpolitikas spēlētāju. Lai arī daudzi no viņa lēmumiem ir izraisījuši sabiedroto valstu, tostarp Eiropā, neapmierinātību un neizpratni, pašmājās šāda rīcība var tikt uztverta daudz atzinīgāk. Tas ir īpaši svarīgi gadā, kad Savienotajās Valstīs ir gaidāmas vidustermiņa vēlēšanas, kurās republikāņu partija cer uzlabot savas pozīcijas.
KONTEKSTS:
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nesen bijis devies negaidītā vizītē uz Ziemeļkoreju, lai "veidotu augsni" Trampa un Kima samitam.
Ar paziņojumu par plāniem tikties ar Čenunu Tramps negaidīti nāca klajā martā, lai gan pirms tam abi līderi bija apmainījušies ar draudiem un apvainojumiem. Kopš Korejas kara noslēgšanās, kurā ASV karoja Dienvidkorejas pusē, neviens Savienoto Valstu prezidents līdz šim nav ticies ar nevienu Ziemeļkorejas līderi.
