ĪSUMĀ:
- Eksperti: ASV un Irāna negrib izvērst plašu karadarbību.
- Taču pasaulei būs jārēķinās ar šī konflikta sekām.
- Eksperti: Visdrīzāk gaidāmi kiberuzbrukumi, provokācijas, terorisms.
- Latviju šī situācija varētu ietekmēt galvenokārt pastarpināti.
- Latvijas karavīru drošība Irākā un Afganistānā nav nopietni apdraudēta.
- Pēdējo gadu konfliktu mācība – neviens karš neved ne pie kādiem labiem rezultātiem.
- Eksperti: Irānas ģenerāļa nogalināšana kopš aukstā kara ir vēl nepieredzēts gadījums.
- ASV līdz šim bija nogalinājušas “Al Qaedas”, “Daīš” līderus, taču tie bija teroristi.
- Ģenerālis Soleimani bija oficiāla amatpersona.
- Tramps ģenerāļa nogalināšanu pamatojis - tā izdevies novērst viņa gatavotus uzbrukumus amerikāņiem.
- Konfliktam turpinoties, var augt naftas cenas, jo Irānas piekrastē ir nozīmīgs naftas tranzīta ceļš.
- Ieguvēja tad būtu Krievija, kura savu naftu varēs pārdot dārgāk un labāk nopelnīt.
- Kremlis var censties izmantot pretamerikānisko noskaņojumu, lai nostiprinātu ietekmi Tuvajos Austrumos.
Kaut arī Irānā un to atbalstošajās valstīs turpina skanēt saukļi “Nāvi Amerikai!”, tomēr visdrīzāk tas nozīmē, ka gaidāmi kiberuzbrukumi, provokācijas, terorisms, uzskata eksperti.
“Latviju šī situācija varētu ietekmēt galvenokārt pastarpināti. Jā, mums ir arī karavīri, kas atrodas Irākā un arī Afganistānā, es nedomāju, ka viņu drošība tiek ļoti nopietni apdraudēta šobrīd. Viņi tomēr ir militārajās bāzēs, kas ir labi apsargātas.
Bet mūs pastarpināti var ietekmēt, teiksim, ja ir kiberuzbrukumi, tad kaut kādā veidā tie var ietekmēt arī Latviju nedaudz,” pieļāva Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Toms Rostoks.
Tomēr ekspertu ieskatā Irāna, kuras ekonomika ir salīdzinoši vāja, diezin vai uzdrošināsies veikt militāru uzbrukumu ASV vai tās sabiedrotajiem.
“Jo tā būtu milzīga eskalācija, milzīga konflikta saasināšanās un, ja skatāmies uz abām pusēm, ne Irāna, ne ASV negrib plašu karu reģionā.
Tā ir tā pēdējo gadu konfliktu mācība – neviens karš neved ne pie kādiem labiem rezultātiem,” sacīja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Mārtiņš Hiršs.
“Iznīcība. Nabadzība. Bads. Migrācija. Problēmas. Tas ir konfliktu rezultāts, nevis kaut kādi ātri, skaisti risinājumi,” uzsvēra Hiršs.
Eksperti norāda, ka Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana ir kopš aukstā kara vēl nepieredzēts gadījums, kad ASV visas pasaules priekšā likvidē citas valsts amatpersonu. To, ka uz ģenerāļa sirdsapziņas ir daudzu amerikāņu nāves, jau pirms ASV prezidenta Donalda Trampa zināja gan prezidents Džordžs Bušs, gan prezidents Obama.
Tomēr ne Bušs, ne Obama neriskēja autorizēt Soleimani likvidēšanu.
Līdz šim ASV bija nogalinājušas “Al Qaedas” un “Daīš” jeb “Islāma valsts” līderus, taču tie bija teroristi. Lai gan Soleimani vadīto Irānas Revolucionāro gvardi ASV arī uzskata par teroristisku, tomēr Soleimani bija oficiāla amatpersona, kas ieņēma valsts amatu uzreiz aiz Irānas garīgā līdera.
Tramps ģenerāļa nogalināšanu pamatojis ar to, ka tādējādi izdevies novērst viņa gatavotus uzbrukumus amerikāņiem. Taču pēc Soleimani nāves pasaule nav kļuvusi drošāka.
“Pirmkārt, tie ir Irānas centieni turpināt stāties ārā arī no šīs vienošanās par Irānas kodolprogrammu, tātad – attiecībā uz urāna bagātināšanu Irānai būs daudz brīvākas rokas. Tāpat arī ir virkne šiītu grupējumu Tuvo Austrumu valstīs, kuri vērsīsies pret Amerikas interesēm.
Konfliktam turpinoties, var pieaugt naftas cenas, jo caur Irānas piekrastē esošo Hormuza šaurumu ved ļoti nozīmīgs naftas tranzīta ceļš,” norādīja Rostoks.
Hiršs savukārt atgādināja, ka caur šo šaurumu “iet liela daļa naftas tirdzniecības uz puspasauli – uz Eiropu, uz Ķīnu, uz ASV. Ja tas tiek bloķēts kaut kāda konflikta saasinājuma rezultātā, tas var ietekmēt pilnīgi visus. Naftas cenas iet uz augšu, benzīna cenas iet uz augšu – tas ir milzīgs globāls trieciens ekonomikai.”
Ieguvēja tad būtu Krievija, kura savu naftu varēs pārdot dārgāk un labāk nopelnīt.
Prognozē, ka Kremlis centīsies izmantot pretamerikānisko noskaņojumu, lai nostiprinātu savu ietekmi Tuvajos Austrumos, un nekavēsies paust sev izdevīgu retoriku.
“Krievija var teikt, ka ASV ir tas ļaunais spēlētājs pasaulē, ka redz, kur pārkāpj starptautiskās likumdošanas normas un nogalina valsts augstu amatpersonu – nepieņemami! “Kāpēc jūs sakāt, ka Krievija dara kaut ko sliktu? Redz, kur ASV ir tā, kas ir tas ļaunais aktieris pasaulē”,” Kremļa retoriku prognozēja Hiršs.
Savukārt Rostoks norādīja, ka “pats galvenais – mēs tiekam ietekmēti tādā veidā, ka ASV uzmanība tiek pievērsta Tuvo Austrumu reģionam atkal. ASV pamazām bija centušās attālināties no Persijas līča reģiona, bet tas kā neizdodas, tā neizdodas.”
Līdz ar to prezidents Tramps pretēji paša daudzkārt solītajam izvest ASV karavīrus no konfliktu zonām, tagad gluži otrādi – sūta turp papildspēkus. Kā tas varētu ietekmēt Trampa izredzes vēlēšanās, spriest vēl pāragri.
KONTEKSTS:
Situācija Tuvo Austrumu reģionā piedzīvo jaunu saspīlējumu. Irākas parlaments ir pieprasījis izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus, kas cīnās pret teroristu grupējumu "Daīš" jeb "Islāma valsti". Pašreiz Irākā dislocēti aptuveni 5000 ASV karavīru.
NATO Irākā apmāca vietējos drošības spēkus, bet šī misija var būt apdraudēta, ja koalīcijas spēkiem nāksies Irāku pamest.
Konflikts ir samilzis pēc tam, kad aizvadītajā piektdienā ASV raķešu triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani. Šis trieciens bija vērsts pret viņu un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma. Pēc trieciena Pentagons vēstīja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā". Taču Irāna ir draudējusi atriebties par ģenerāļa nāvi.
