Aktīvisti Magņitska tiesas gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā. Viņi apgalvo, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Pats Brauders paziņojis, ka šis tiesas spriedums ieies vēsturē kā „viens no apkaunojošākajiem brīžiem Krievijai kopš Josifa Staļina laikiem”.
Tikmēr Krievijas politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins Maskavas radiostacijai „Eho Moskvi” norādīja, ka lēmumam nebūs juridisku seku. „Brauders netaisās braukt uz Krieviju, tāpēc viņam piespriestie deviņi gadi - tas ir tīri teorētisks fakts, ko izmantos kontra-propagandas nolūkos. Tas ir, ka Brauders ir noziedznieks, un visi dokumenti, kas saistīti ar Magņitska sarakstu, balstās uz noziedzīgas personas liecībām un interesēm. Tās ir tikai sabiedriskās attiecības, kas saskarsmē ar citām valstīm neko jaunu neienesīs, jo Lielbritānija un ASV savus secinājumus jau ir izdarījušas,” sacīja Oreškins.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka notiekošais atstās iespaidu uz Krievijas tēlu starptautiskajā līmenī: „Mēs pamazām virzāmies uz dziļāku izolāciju no tā, ko sauc par pasaules sabiedrību: ka mums ir sava suverēna tiesu sistēma, sava suverēna sistēma par morāles izpratni. Saskaņā ar šo sistēmu nav tik svarīgi, kam ir taisnība un kurš vainīgs, bet svarīgi, kurš ir savējais un kurš svešais. Svešos mēs esam notiesājuši, un tagad var ar vieglu sirdi aizmirst šo lietu.”
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka spriedums rada bažas un liecina par to, kāda mēroga pārkāpumi notiek Krievijā. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība gan pagaidām vēl nav izstrādājusi kopīgu pozīciju, vai ir jāiet pa ASV ceļu un jānosaka sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kas tiek vainotas Magņitska nāvē. Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā „Twitter” paziņoja, ka „Magņitska spriedums atgādina sliktākos Viduslaiku jurisprudences paraugus”.
Jau vēstīts, ka prokuratūra juristu Sergeju Magņitski un viņa bijušo darba devēju- investīciju fonda „Hermitage Capital” vadītāju Viljamu Brauderu- apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 522 miljonu Krievijas rubļu jeb aptuveni deviņu miljonu latu apmērā. Atbilstoši izmeklētāju versijai, Magņitskis kopā ar līdzzinātājiem šo summu nolaupījis no budžeta ar deklarāciju mahināciju palīdzību. Tā kā Magņitskis ir miris, lieta pret viņu līdz ar atzīšanu par vainīgu ir izbeigta. Bet Brauderam, kurš atrodas Lielbritānijā, aizmuguriski piespriests deviņu gadu cietumsods.
Britu fonds reiz bija lielākais ārvalstu investors Krievijā, līdz tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļiem. Fonda noalgotais advokāts Magņitskis savukārt atklāja vērienīgu krāpniecisku shēmu, un apgalvoja, ka ar tās palīdzību šo naudu fondam patiesībā nozaguši Krievijas iekšlietu sistēmas un nodokļu administrācijas ierēdņi. Drīz Magņitski apcietināja, bez tiesas turēja cietumā gandrīz gadu līdz viņš nomira 2009.gadā, nesaņēmis nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
