Migrācija var atkal kļūt par centrālo tematu Polijas politiskajās diskusijās. Tā kā valdošā partija „Likums un taisnīgums” pēc viena koalīcijas partnera izstāšanās ir zaudējusi vairākumu parlamentā, var pieļaut, ka nākamgad Polijā varētu notikt ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Pēdējā laikā valdošo politiķu reitings ir sācis samazināties, un tagad gan par partiju „Likums un taisnīgums”, gan par tās galveno oponentu, partiju „Pilsoniskā platforma” būtu gatavs balsot līdzīgs vēlētāju skaits – 26%. Tas valdošajiem politiķiem rada pamatotu satraukumu.
Ziņu portāla OKO.press komentētāja Agata Ščesņaka ziņu aģentūrai AFP ir sacījusi, ka, mēģinot atgūt popularitāti, valdošie politiķi šobrīd vēlas ar uzviju atkārtot 2015. gada scenāriju. Tādēļ sabiedrības uzmanība tiek pievērsta karam ar migrantiem, kas šobrīd iesprūduši uz robežas ar Baltkrieviju, un citiem, kas vēl varētu nākt.
Viens no ietekmīgākajiem Polijas politiķiem, partijas „Likums un taisnīgums” līderis Jaroslavs Kačiņskis 2015. gada vēlēšanu kampaņas laikā aktīvi izmantoja pret iebraucējiem vērsto retoriku, tostarp sakot, ka migranti var atnest sev līdz dažādas slimības un parazītus.
Nesen premjers Mateušs Moravecskis, ģērbies militārā tērpā, paziņoja, ka viņa uzdevums ir aizsargāt svēto Polijas zemi. Arī kultūras ministrs Pjotrs Glinskis ir solījis cīnīties pret migrantiem.
Opozīcijā esošās „Pilsoniskās platformas” vadītājs un bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks atzīst, ka pašreizējie notikumi uz robežas ar Baltkrieviju viņa oponentiem ir „politiskais zelts”. Tusks nesen ir atgriezies aktīvajā Polijas politikā, lai palīdzētu savai partijai atgūt varu nākamajās vēlēšanās.
Tomēr Polijas sabiedrības attieksme pret iebraucējiem vairs nav tik noraidoša kā savulaik. Pirms sešiem gadiem pret imigrantu izmitināšanu bija noskaņoti 70% Polijas vēlētāju, bet tagad tikai 55%, sacīja Ščesņaka.
Arī ietekmīgā Polijas katoļu baznīca, kas jau ilgstoši ir pietuvināta pašreiz valdošajiem politiķiem, ir mudinājusi varasiestādes izrādīt iebraucējiem viesmīlību, cieņu un labo gribu.
Zināmu apjukumu vēlētājiem var radīt arī tas, ka, no vienas puses, Polijas valdība kategoriski atsakās ielaist 30 afgāņus, kas iesprūduši uz robežas ar Baltkrieviju, bet, no otras – ir tikko nogādājusi savā teritorijā 1000 šīs valsts pilsoņu, kas Afganistānā palīdzēja Polijas armijai.
