Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

Divas izmeklēšanas par Skonto stadiona pārņemšanu

Eksperti: Krievija cīnās par ASV uzmanību

Eksperti: Krievijas manevri Baltijas reģionā – daļa no komunikācijas ar Rietumiem konfliktu zonās

Saspīlējums Krievijas un rietumvalstu attiecībās sasniedzis pēdējā laikā augstāko punktu. Gan gaisa uzlidojumi Sīrijā, gan militārie manevri Baltijas valstu tuvumā ir daļa no Krievijas centieniem izpelnīties īpaši ASV uzmanību. Turklāt tā Krievijas manevri Baltijas reģionā ir daļa no tās komunikācijas ar Rietumiem dažādās konfliktu zonās, vērtē vairāki LTV raidījuma “De facto” aptaujātie eksperti.

Pirms nedēļas, 7.oktobrī, Krievija ar kuģi uz Kaļiņingradas apgabalu nogādāja raķešu sistēmas “Iskander-M”. Šīs raķetes var sasniegt mērķus 500 kilometru rādiusā un spēj nest kodolgalviņas.

“Iskander-M” raķetes jau iepriekš tikušas nogādātas Krievijai piederošajā Kaļiņingradas apgabalā starp Lietuvu un Poliju. Taču šoreiz viena raķete īpaši nolikta ASV satelīta apskatei, vēlāk paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Kā norāda Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Latvija jau vairākus gadus atrodas Ļeņingradas apgabalā dislocēto “Iskander-M” raķešu “šāviena attālumā”, tādēļ to nogādāšana Kaļiņingradā ir vairāk signāls pārējām NATO valstīm. 

Viens skaidrojums - Krievija tik viegli neļaus ASV izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā.

“Tā nav aizsardzības sistēma, tā ir daļa no ASV kodolieroču potenciāla, izvietota perifērijā – Austrumeiropā. Pēc šo elementu izvietošanas, mēs būsim spiesti domāt, kā novērst draudus Krievijas Federācijai,” pavasarī paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kad sākās aizsardzības sistēmas būvdarbi Polijā.

Militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers uzskata, ka “Iskander-M” Kaļiņingradā nogādātu šā vai tā, jo tur dislocēto raķešu brigādi nepieciešams pārbruņot. Tomēr tik histērisku Maskavas reakciju tiešām var mēģināt tulkot kā bailes no negaidīta uzbrukuma. 

“Krievijā uzskata, ka bāzes Polijā un Rumānijā nav pretraķešu sistēmas, bet tikai piesegs. Tās izveidotas, lai nogalinātu Putinu. Tas ir pirmā neitralizējošā sitiena ierocis,” saka Felgenhauers. 

Pirms nedēļas, kad notika “Iskander-M” kompleksu pārvešana, Krievija reģionā veica arī citas militāras darbības. Krievijas iznīcinātāji nelikumīgi šķērsoja Igaunijas un Somijas gaisa telpas, vairāki iznīcinātāji mācību ietvaros pārlidoja uz Kaļiņingradu. Sākās Krievijas un Baltkrievijas kopīgi militārie treniņi Brestā. Papildus tam Latvijas tuvumā notiek desantnieku mācības ar nosacīta pretinieka lidlauku ieņemšanas elementiem. Mācībās piedalās 76.desanttrieciena un 98.gaisa desanta divīzijas, kuru karavīri piedalījās gan Krievijas īstenotajā Krimas aneksijā, gan tika notverti konflikta zonā Austrumukrainā, pēc it kā nejaušas robežas šķērsošanas. 

Eksperti ir līdzīgās domās, ka Krievijas manevri Baltijas reģionā ir daļa no tās komunikācijas ar Rietumiem dažādās konfliktu zonās.

“Visas Krievijas militārās aktivitātes - gan šeit, gan Sīrijā - ir adresētas ASV augstākajām amatpersonām un citiem rietumvalstu līderiem. Putins sūta signālus, ka vēlas sēsties pie sarunu galda vienlīdzīgās pozīcijās. Tikai viņš to grib izdarīt, izmantojot elkoņus, nevis tikt uzaicināts kā džentlmenis,” saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. 

Felgenhauers min, ka Krievijas augstākā militārā vadība ir ieinteresēta uzturēt kara draudus iekšpolitisku iemeslu dēļ:

“Mums [Krievijai] visapkārt ir jābūvē aizsardzības perimetrs, jo visa pasaule mums uzklups, jo būs resursu krīze.

Iztērēti simti un simti miljardi dolāru. Tagad nauda ir beigusies, bet draudi pieaug un turpinās pieaugt. Ģenerālštābam draudi ir dzīvībai svarīgi.”

Ar Krievijas manevriem Baltijas valstu robežu tuvumā jārēķinās arī turpmāk. Īpaši tādēļ, ka atbilstoši pēdējos NATO samitos pieņemtajiem lēmumiem nākamgad Baltijas valstu aizsardzību pastiprinās daudznacionāla kaujas grupa Kanādas vadībā un funkcionēt būtu jāsāk sevišķi ātrās reaģēšanas spēkiem, kas dežūrēs 48 stundu gatavībā. Šiem pasākumiem Krievija būtu jāsavalda.

“Pagaidām nav iemesla pārskatīt šo stratēģiju, jo spēki Baltijas valstu tuvumā nav mainījušies,” saka Garisons.

Krievijas pēdējos nedēļu aktivitāšu dēļ Latvijas bruņotajos spēkos veikta personāla apziņošana, kā arī notiek pastiprināta zemes, jūras un gaisa telpas novērošana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt